Ir tādas nedēļas, kad sekošana valdības darbam rada kognitīvo disonansi jeb garīga diskomforta stāvokli, ko izsauc savstarpēji konfliktējoša informācija. Tāda ir izrādījusies arī pagājusī nedēļa. 

Proti, valdība pagājušajā nedēļā apstiprināja divus interesantus dokumentus – Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2024.–2028. gadam un Ekonomikas ministrijas sagatavoto Latvijas Izaugsmes stratēģiju jeb plānu, kā desmit gadu laikā dubultot Latvijas iekšzemes kopproduktu. Pirmais minētais dokuments ir klaji pesimistisks. Tas atzīst, ka šī gada budžeta plānošanā ir pieļauta kļūda – prognozēta krietni augstāka inflācija par reāli esošo, tādēļ cerēts uz krietni lielākiem budžeta ieņēmumiem un attiecīgi ieplānota arī krietni lielāka valdības rocība izdevumos – vienlaikus paredzēta gan līdzekļu palielināšana aizsardzībai, gan skolu reforma, gan minimālo algu palielināšana, gan pensiju indeksācija, ko apturēt nav iespējams. 

Visu šo kļūdu rezultāts ir lielāks budžeta deficīts šogad un turpmākajos gados un fakts, ka valdībai tuvākajos gados nebūs papildu līdzekļu, ko piešķirt tām vai citām nozarēm un jomām (t. s. fiskālās telpas). 

Savukārt otrs minētais dokuments – Izaugsmes stratēģija – zaigo optimismā un paredz noteikt mērķi IKP dubultošanai līdz 2035. gadam, kā arī rosina pasākumus, kas līdzēs šī mērķa sasniegšanai. Pasākumi kāda mērķa sasniegšanai gandrīz vienmēr nozīmē papildu izdevumus, turklāt valsts ekonomika nevar arī gaidīt, kamēr budžets cīnīsies ar deficītiem.