Pasaulē ir valsts, kuras iedzīvotāji no saviem parlamentāriešiem sagaida prasmi labi dejot tautas dejas. Tas ir daudz svarīgāks kritērijs nekā pierādāma spēja strādāt pie labu likumu pieņemšanas, citu varas atzaru vai valsts iestāžu kontroles un daudz svarīgāk par valsts attīstības virzīšanu. To pēdējo pat īsti nepiemin, jo tas skan pārāk svinīgi. Protams, pasaulē valstu daudz, un likumsakarīgi prātā sākt pārcilāt, kā mēdz teikt, mazāk attīstītu valstu nosaukumus, minot, kas gan izvirza tik netālredzīgas prasības saviem parlamentāriešiem. Tomēr runa tieši par Latviju un mums pašiem.