Vairums jeb 71% Latvijas iedzīvotāju nespēj nopeldēt vismaz 200 metrus, bet katrs trešais atzinis, ka dzīves laikā ir nonācis dzīvībai potenciāli bīstamā situācijā ūdenī, liecina Latvijas Peldēšanas federācijas (LPF) un biedrības "Peldēt droši" veiktā aptauja.
Latvijas iedzīvotāju peldētprasmes līmenis ir kritiski zems. Aptaujas dati liecina, ka tikai 5% pieaugušo iedzīvotāju savas peldēšanas prasmes vērtē kā ļoti labas, bet 32% - kā labas.
LPF prezidents Aivars Platonovs norāda, ka laba peldētprasme ir galvenais nosacījums noslīkšanas risku mazināšanai, bet traģisko statistiku mazinātu visaptveroša un regulāra peldētapmācības programma. Patlaban vien 23% bērnu skolās ir pieejama peldētapmācība kompetentu pedagogu vadībā, un šīs rādītājs ir samazinājies par 6% attiecībā pret 2019. gadu. Arī pieaugušo respondentu vidū peldētprasmi organizētās nodarbības apguvuši vien 22%.
Saskaņā ar aptauju absolūtais vairākums jeb 68% aptaujāto norāda, ka peldēt iemācījušies no vecākiem vai pašmācības ceļā.
Platonovs piebilst, ka šāda peldētprasmes apguve rada mānīgu pašvērtējumu. Cilvēkiem trūkst izpratnes par to, cik daudz viņi nezina, un tas noved pie pārvērtētas pašpārliecinātības un dzīvībai bīstamām situācijām.
To apliecina arī pētījuma dati - no tiem, kas pašmācības ceļā iemācījušies peldēt, 37% aptaujāto savu prasmi atzinuši kā labu vai teicamu, taču vien 26% spētu pieveikt peldētprasmes definīcijai atbilstošu distanci - bez apstājas nopeldēt 200 metrus. Savukārt no tiem, kuri mācījušies peldēt speciālās nodarbībās, 66% to spēj.
Pētījums atklāj, ka tie respondenti, kas peldēšanu apguvuši peldbaseinā trenera vadībā, ir zinošāki arī jautājumos par drošu uzvedību pie un uz ūdens. Tie, kas prot peldēt, biežāk izvēlas atpūtu publiskās peldvietās ar glābēju klātbūtni vai to dara peldbaseinā. Savukārt tie, kuri mācījušies peldēt no paziņām vai vecākiem, vai cilvēki ar sliktām, viduvējām prasmēm, peldbaseinu apmeklē krietni retāk un tā vietā bauda ūdens priekus dabā, drošas peldvietas izvēlei nepievēršot tik lielu uzmanību.
Aptaujā 59% no visiem respondentiem, kuri peld ļoti slikti, atzinuši, ka vasaras sezonā tomēr dodas uz kādu no peldvietām.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem noslīkšana ir viens no biežākajiem ārējiem nāves cēloņiem Latvijas iedzīvotājiem līdz 54 gadu vecumam, tai skaitā bērniem līdz 17 gadiem. Ik gadu noslīkst vidēji 129 cilvēki, no kuriem septiņi ir bērni. Savukārt vīrieši noslīkst 3,5 reizes biežāk nekā sievietes.
Biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze ir pārliecināta, ka gadījumos, kad noslīkst bērni, vienīgais iemesls ir to nepieskatīšana, tādēļ vecāki nedrīkst pieļaut situāciju, kad bērni ir vieni ūdens tuvumā.