Pirms gada precīzi prognozēju, ka arī pēc 12 mēnešiem joprojām dzīvosim ar to pašu koalīciju. Tā gan saņēmusi daudz sitienu no ārpuses, taču iekšējā konstrukcija izrādījusies noturīga, jo visiem tas ir izdevīgs variants. 

Pareizs bijis arī vērtējums, ka Eiroparlamenta vēlēšanās neviena partija nesaņems vairāk par diviem mandātiem, turklāt lielākā intriga būs saistīta ar Krišjāņa Kariņa lomu "Jaunajā Vienotībā".

Cik ilgi vēl valdība nostrādās pašreizējā sastāvā?

Visticamāk, pavisam neilgi. Tiesa, sākotnēji tie drīzāk varētu būt mēģinājumi veikt kosmētiskas izmaiņas, lai mazinātu spriedzi un sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību. Recepte "Jaunajai Vienotībai" zināma jau kopš Krišjāņa Kariņa valdīšanas laikiem – ministru amatu rotācija, kur it kā visi kaut ko zaudē, bet vienlaikus arī iegūst – tā, lai nepaliktu zaudētāju sajūta. 

Pagaidām gan ir tikai viens nepārprotams kandidāts "atlaižamo" sarakstā – satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie"). 

Var jau stāstīt, ka viņa atrašanās pie ministru galda citiem ir pat izdevīga, jo lielāko daļu belzienu saņem tieši viņš, tomēr tas arī parāda Evikas Siliņas kā vadītājas vājumu – cik ilgi var publiski rāt vienu ministru un nespert nākamos soļus.