Latviešu karikatūras metru Ēriku Ošu pirmoreiz intervēju viņa septiņdesmit piektajā jubilejā, pēc tam vēl divkārt, sasniedzot 80 un 90 gadu robežu (nupat 13. martā Oša kungs atzīmēja jau 97. dzimšanas dienu). Tāpēc, saņēmis galvenās redaktores rosinājumu intervēt "Latvijas Avīzes" karikatūru autoru Gati Šļūku, kam nule apritējuši četrdesmit pieci, īsubrīd pašaubījos – eijā nu, tik jaunu vīra cilvēku! 

Tomēr tad radās pārliecība – esam viena ceha biedri jau 26 gadus, Gatis nešaubīgi ir avangardā, pirmais un populārākais no mūsdienu Latvijas karikatūras meistariem, un galu galā tuvojas 1. aprīlis, joku un smieklu diena!

Esi piedzīvojis izjokošanu vai pats jautrojies 1. aprīlī?

G. Šļūka: Redakcijā kādreiz centāmies atzīmēt smieklu dienu avīzes lapās, un 1. aprīlis ir diena, kad atceras par karikatūristu un visādu komiķu eksistenci, aicina uz sarunām televīzijā, uztaisa zīmējumu izstādi.

Oficiāli esi pieņemts darbā "Latvijas Avīzē" jeb toreizējā "Lauku Avīzē" 1998. gadā. Tas ir pagarš laikposms, kad var secināt, cik grūti ir strādāt karikatūrista profesijā, kad jāseko notiekošajam līdzi, sākot no dzeltenās preses izdevumiem līdz oficiālām valdības vietnēm.

Ir sava specifika, jā. Kad pienāk pirmdiena, skaties, kas ir noticis, pārcilā tēmas – par šito obligāti jāpadomā, to nevar nezīmēt, tas pārceļams uz papīra. Man patīk tā lieta, bet nav tā, ka tikai sēdi, kūļā kājas, padarbojies ar zīmuli – tas tomēr ir darbs.

45 gados esi viens no jaunākajiem karikatūristiem Latvijā. Kur maiņa?

Gan parādīsies.