Nepamatotas vecāku un skolēnu, kā arī Rīgas domes ambīcijas, izglītības politikas veidotāju divkosība, bet visupirms nesakārtotā izglītības sistēma – tie ir galvenie iemesli, kas radīja pēdējo nedēļu "vidusskolu karus" galvaspilsētā.

To, ka Rīga pārsteigusies, pieņemot noteikumus, saskaņā ar kuriem pretendēt uz uzņemšanu vidusskolā drīkstēs tikai tie pamatskolu absolventi, kuri katrā no centralizētajiem eksāmeniem saņēmuši vismaz 35 procentus no maksimālā iespējamā vērtējuma, varēja nojaust jau iepriekš.

No vienas puses, varēja piekrist, ka jāceļ uzņemšanas latiņa vidusskolās, ko solījuši arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, bet, no otras puses – centralizētos eksāmenus 9. klašu absolventi kārtoja pirmoreiz, bija grūti paredzēt, kādi būs rezultāti, proti, cik pamatskolu absolventu vispār tiks līdz šiem 35 procentiem. Turklāt pamatskolas absolvēšanai pietiek ar 10 procentiem pareizo atbilžu, tāpēc 35 procentu slieksnis iestājai vidusskolās šķita pārlieku augsts.