"Tehnoloģiju izmantošana mūsu dzīvē – gan pieaugušo, gan bērnu – ir kļuvusi problemātiska," atzīst Latvijas Universitātes profesore un doktorantūras skolas vadītāja Zanda Rubene.Iepriekš viņa bijusi Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes prodekāne, pētījusi mūsdienu bērnu un jauniešu attieksmi pret tehnoloģijām, sarakstījusi grāmatu "Digitālā bērnība".

Nu šo digitālo bērnību vismaz daļa skolu tiecas padarīt mazāk digitālu, liedzot skolēniem izglītības iestādē izmantot privātās viedierīces. Tā kā pret šo skolu rīcību mēdz protestēt gan paši bērni, gan viņu vecāki, Saeima pagājušajā nedēļā pieņēmusi aizliegumu visas valsts līmenī skolā lietot viedtālruņus līdz 6. klasei. Ko tas dos un ko mums nodara viedtālrunis, kas nu jau visiem neiztrūkstoši ir rokā vai vismaz blakus, par to šajā rakstā.

Jau pērn Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO) rosināja aizliegt viedtālruņu izmantošanu skolās, paužot, ka šāds aizliegums uzlabos mācību kvalitāti un palīdzēs bērnus aizsargāt no kiberhuligānisma. UNESCO norādīja, ka mobilo tālruņu lietošana saistīta ar vājākiem mācību sasniegumiem, turklāt pārmērīga ierīces lietošana arī negatīvi ietekmē bērna emocionālo stabilitāti. Organizācija arī pauda, ka izglītībai jābūt vērstai uz cilvēku, savukārt digitālajām tehnoloģijām, tostarp mākslīgajam intelektam, jābūt pakārtotam šim mērķim.