Tā apgalvo Dziesmu un deju svētku nedēļā notikušās krāšņās tautastērpu skates “Mēnesnīcā” galvenās balvas ieguvēja Janta Meža. Viņa piedalījās skatē ar savai kuplajai ģimenei darinātajiem Kurzemes puses tautastērpiem.

Janta Meža ir cilvēks ar daudzpusīgām interesēm. Pēc Bioloģijas fakultātes pabeigšanas strādā Latvijas Nacionālajā dabas muzejā par vecāko botāniķi, taču savulaik beigusi Rīgas Lietišķās mākslas (tagad Rīgas Dizaina un mākslas) vidusskolu. Un pirms pāris gadiem īstenoja sen lolotu ieceri – iestājās Latvijas Mākslas akadēmijas maģistratūrā. “Tik daudz ko gribas savā dzīvē sasniegt. Un šīs mācības Mākslas akadēmija man bija vajadzīgas, lai papildinātu, restartētu mūsdienīgo mākslas domāšanu,” skaidro Janta.

Viņa turpina, sakot, ka iepriekšējā dziesmu svētku tautastērpu skatē piedalījās kā skaniskā fona veidotāja – uzstājoties ar tradicionālās dziedāšanas grupu “Saucējas”. Ļoti patika šis pasākums, un kāpēc gan pašai nepiedalīties? Turklāt Jantai ļoti svarīgi ir Dziesmu un deju svētki, kas šogad svin 150. gadskārtu! Un nolēma gatavoties. Janta vairākās intervijās ir stāstījusi, ka ģimenes tautastērpu darināšanai aizgājis vairāk nekā pusmūžs. Tas nav pārspīlējums, jo pirmo tērpu darināja vēl mācoties Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā. Un tā tas turpinājās un turpināsies...

Skatē vīram redzamais Kuldīgas ķoniņu tērps ir Jantas šūts uz kāzām vairāk kā 30 gadus atpakaļ. Uz šo skati krekls ir darināts no jauna kā greznāks variants. Liels darbs bija visus tērpus savest kārtībā līdz skatei. “Piemēram, gandrīz visiem bērniem bija jāšuj jauni krekli. Un tos sašuva no savulaik iegādāta mājās austa lina auduma.Un brīnišķīgais ieguvums no skates bija visas kuplās ģimenes reakcija – visi bērni jutās tik gandarīti!”