"Latvijas Avīzes" redakcijā viesojas ekspolitiķis, agrāk bieži redzams kā toreizējā premjera Valda Dombrovska, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas labā roka Dzintars Zaķis. Pēc rūgtiem piedzīvojumiem un nelabvēlīgā sprieduma par balsu pirkšanu vēlēšanās Zaķa karjeras kāpiens noslēdzās ar smagu kritienu, nācās atstāt "Vienotības" rindas. Pēc septiņiem prombūtnes gadiem bijušais politiķis ir "atdzesēts". Ko tagad dara, domā politikā pudu sāls apēdušais jēkabpilietis?

Izstāstiet lasītājiem, ko tagad darāt?

Dz. Zaķis: Dzīvoju īstos laukos Krustpils pusē, kur līdz asfaltam ir seši kilometri, piekopju veselīgu dzīvesveidu – sportoju un dodos pastaigās ar diviem suņiem, nu un atpakaļ pie biznesiem. Nav tā, ka būtu spīdoša tautsaimnieciskā vide mūsu reģionā un praktiski visur ārpus Rīgas, bet man ir datoru centrs, konsultāciju uzņēmums, kur palīdz visiem, kas vēlas, lai izpalīdz, tai skaitā par politikas jautājumiem.

Ko paredzat, kāds izvērtīsies 2025. gads?

Ne visai labi, ka mūsu politika nonākusi gaidīšanas režīmā. Visi ir tik piesardzīgi, ka negrib neko nopietnu, un nav runa par sīkumiem, piemēram, kā labot alkohola tirdzniecības atļauto laiku. 

Neviens no politiķiem negrib būt priekšplānā, labāk turēties nostāk, gaidīt vēlēšanas ar cerību, ka beigsies labi. Bet – nebūs labi. 

Es, laukos dzīvodams, nejūtu, ka kāds darītu lietas labā, lai perifērijā dzīve kļūtu civilizētāka. Sajūta ir, ka koalīcija noslēgusies Vecrīgā savas elites vajadzību risināšanas ietvaros un nezina, kas notiek reģionos. Tur arī nekas nenotiek, uzlabojumu nav, redzēs, kas notiks ar nodokļu sistēmas izmaiņām. Tur vēl gaidāmi zili brīnumi. Diezgan zīmīgi, ka cilvēki kurn, algas tās pašas, bet cenas uz augšu, pakalpojumu maksas uz augšu, atkritumu izvešanas, komunālie izdevumi pieauguši – ne par mazām summām. Tas rada priekšnosacījumus saasinājumiem vēlētāju un varas attiecībās. Nez vai gaidāmi "janvāra notikumi", bet, ja nebūs soļu dzīves normalizēšanai, baidos, var visādi būt.

Cilvēki rūgst, neapmierinātība vairojas. Nosauciet pāris tēmu, kas visvairāk uztrauc jēkabpiliešus! Diez vai tā ir Latvijas Bankas prezidenta ievēlēšana.

Citus it nemaz, bet satrauc mani kā politikas novērotāju, kurš teic, ka tā eksponē nespēju risināt jautājumus ar pirmo piegājienu.