Esmu pārliecināts, ka krogiem tāpat kā cilvēkiem ir savs liktenis. Viens pārvēršas drupās un ieaug zālē, cits – atdzimst kā Fēnikss no pelniem, un tā noticis ar Lobes krogu Lēdmanes pagastā.

Lai kā arī būtu, krogam vajag cilvēkus, kas tajā saskata vērtību ne tikai naudas izteiksmē un gatavi ziedot savus spēkus un laiku, lai kāds Latvijas stūrītis atkal tiktu sakopts un iedvesmotu citus dižiem darbiem. Tāds cilvēks ir Lobes kroga saimnieks Edgars Gulbis, kurš Lobes upītes krastā aizaugušu teritoriju ar brūkošu kroga ēku centrā izveidojis par vietu, kur ļaudīm patīkami uzturēties – atpūsties un ieturēt maltīti.

Nedaudz iz vēstures

Muižu laikos tagadējā Lēdmanes pagasta teritorijā atradušies pieci krogi, tajā skaitā Lobes krogs, par kuru saglabājušās diezgan skopas ziņas. "Tas būvēts 1886. gadā kā krogs un zirgu iebraucamā vieta ar salmu jumtu un sākumā bijis Jumpravas muižas īpašums. Vēlāk Lobes krogs nonācis Krapes muižas barona Fītinghofa rokās, jo Jumpravas muižas īpašnieks Fītinghofs-Šēls bijis viņa radinieks," noskaidrojusi Lēdmanes bibliotēkas vadītāja Veneranda Trumekalne. Kroga jumts vasarā nodedzis, un to atjaunojusi Krapes muiža. "Par degšanu dzirdētas vairākas versijas. Viena no tām, ka krogs dedzis tūlīt pēc uzcelšanas, tomēr, visticamāk, tas noticis vēlāk, tomēr vēl muižu laikos. Piemēram, Lēdmanes muiža arī nodegusi, taču pēc tam vairs nav tikusi atjaunota. Sekojis 1921. gads ar zemes reformu, kad muižas zemes, arī Lobes upes kreisā krasta mājas Lēdmanē dalītas zemniekiem. Tad pie jauniem saimniekiem ticis arī Lobes krogs."