Oktobra sākumā, atzīmējot Starptautisko skolotāju dienu, atcerēsimies vienu no izcilākajiem Latvijas skolotājiem, kurš var lepoties ar vairākām skolēnu paaudzēm un tūkstošiem skolotāju, kurus viņš ievadījis dzīvē.

Protams, viņa devums Latvijas skolu vēsturē ir milzīgs, bet šoreiz par viņa unikālajām kolekcijām, kuras viņš aizrautīgi krājis un diemžēl daudz ko arī pazaudējis, bet vienmēr teicis: ja tevi septiņas reizes gāž zemē, tad celies astoņas reizes augšā!

1977. gadā Rīgā iznāca Jāņa Grestes autobiogrāfiskā grāmata "...Kā dzeņa vēders", kur autors apraksta, kā sākās viņa aizraušanas ar kolekcionēšanu. "Vai es toreiz vēl rāpoju vai jau uz pakaļkājām staigāju, nevaru atcerēties, bet to zinu, ka jau sāku krāt. No šīs kolekcionēšanas slimības līdz mūža beigām vaļā netikšu, un arī negribu. Alsviķos savās "Laiviņu" mājās vilku kopā kā pele midzeni. Man te bija desmitiem galvaskausu, turpat "Laiviņu" kalnā raktu, bija varbūt piecdesmit saktu, tikpat gredzenu, rokassprādžu, šķēpu uzgaļu, cirvju, dūči, pāris litru kauri gliemežu, vaiņagu pērles, segu gabali utt."