Viena gada laikā jāsastrādājas ar trim zemkopības ministriem, jāpārdzīvo bargas salnas, sausums, tad krusa un lietavas, pārspīlētas ES Zaļā kursa prasības un birokrātija – tāds Zemnieku saeimas valdes ieskatā bijis aizvadīto gadu "spēles laukums". 

Šī organizācija pagājušajā piektdienā pulcējās Bulduru Dārzkopības tehnikumā, lai kārtējā kongresā spriestu par turpmākajām darbības prioritātēm.

Zemnieku saeima pārstāv 800 biedru intereses, tās dalībnieki apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes (augkopība – 54%, piena lopkopība – 38%, citas nozares – 8%), nodrošina darbu apmēram 4000 strādājošo – tādējādi tā uzskatāma par ietekmīgāko Latvijas lauksaimnieku organizāciju. Uzrunājot kongresa delegātus, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pašreizējās nedrošības un ražošanas apgrūtinājumu situāciju raksturoja vēl tiešāk – noteikumi lauksaimniecības politikas veidošanas "spēles laukumā" kļuvuši nežēlīgi. Augstas produkcijas ražošanas izmaksas pavadot ne tikai zemas pārdošanas cenas un dabas katastrofas, bet arī dažādi pazemojumi no birokrātiem, piemēram, nepieciešamība veikt darbu fotofiksāciju un iesniegt neskaitāmas atskaites. Pienākumu slogs reālā darba darītājiem pieaugot ģeometriskā progresijā, kamēr solītie lēmumi no valsts puses nākot ar mēnešiem ilgu kavēšanos vai nenāk nemaz. 

Atbildīgie par lauksaimniecības politikas veidošanu Latvijā rīkojoties līdzīgi kūtriem studentiem – kaut ko darīt un rīkoties sākot tikai pēdējā vakarā pirms eksāmena.

Tādēļ arī bijusi nepieciešama Vislatvijas zemnieku sapulce Slampē, kā arī protesta akcijas februārī un martā, kuras koordinēja Zemnieku saeima, šīs akcijas kopumā esot sadzirdētas.