Latvija stāv sarežģītu lēmumu priekšā, kuri, ja tiks apstiprināti, nesīs sev līdzi pamatīgas izmaksas no valsts budžeta. Un pamatīgas izmaksas no valsts budžeta vienmēr liek jautāt – vai varam šo atļauties, no kā būs jāatsakās nākotnē, lai šo paveiktu, un citus līdzīgus.

Runa ir par Labklājības ministrijas priekšlikumu par bāzes pensiju ieviešanu Latvijā – šis jautājums kā karsts kartupelis pa muti viļāts pa dažādām iestādēm jau kopš 2017. gada. Runa ir par piemaksām pie pensijām, kas funkcionētu pilnīgi atsevišķi no pašreizējās trīs līmeņu pensiju sistēmas un tiktu maksātas no valsts pamatbudžeta, nevis no speciālā budžeta, kur nonāk visu strādājošo sociālās iemaksas.

Šķiet, ka šā gada pavasarī jautājums par bāzes pensijām tomēr izkustējies no sastinguma punkta – notikušas apspriedes ar Pensionāru federāciju, konsultācijas ar Latvijas Banku, par situāciju informēta Finanšu ministrija. Taču bāzes pensiju priekšlikumam joprojām ir neoficiāls statuss – lai gan tas tiek apspriests, tas nekur nav oficiāli iesniegts. Iespējams, ka Eiropas Komisijas "Novecošanās ziņojums 2024", kurā Latvijai līdz 2070. gadam prognozēts Eiropā lielākais vidējās saņemtās valsts pensijas apjoma samazinājums, salīdzinot ar vidējo saņemto algu, piecirtis piešus šim gliemeža tempā virzītajam jautājumam.