Ikdienā esmu rīdzinieks. Pat skolas brīvlaikam sākoties, kas parasti nozīmēja sastrēgumu mazināšanos, šogad korķos baigi ilgi sēžu. Sevišķi Pārdaugavā, kur ieilgušais Slokas ielas remonts tūkstošiem pilsoņu dzīvi ļoti sačakarējis. Gluži vai slimīgi palēninājis.

Brīvdienā – lielceļu kaifs! Lojāls ātrums. Kā mums ar to sokas?

Vispirms mēģinu maršrutu Rīga–Dundaga–Rīga. Lielākā brauciena daļa pa Ventspils šoseju (A10). Tikai viena josla katrā virzienā. Bet segums labs, lielākajā trases daļā nesen atjaunots. Un plūsma nav pārāk blīva. Un kravinieki pēc izmaiņām noteikumos kļuvuši vēl drusku ātrāki, traucē vēl mazāk.

Kopējā noskaņa? Laba. Man šķiet labāka nekā iepriekšējos gados. Mazāk ir superlidotāju (150 km/h). Šajā tūrē nesastapu pat nevienu. Ir tikai mūžīgais kašķītis starp tiem, kuri joprojām nezina, ka, viņu spidometram rādot 90, faktiskais ātrums ir knapi virs 80, un tiem, kuri ātrumu mēra digitāli un atļautajiem 90 piemet vēl praktiski nesodītu pārīti kilometru stundā.