"Helmes Latvia" valdes priekšsēdētājs Viesturs Bulāns ir cilvēks, ar kuru var nopietni apspriest lielos valsts digitalizācijas projektus, jo uzņēmums strādā jau teju 30 gadus un tā klientu vidū ir Valsts kase, Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, "Tet", "Pasažieru vilciens" un citi. Tieši par digitalizācijas projektiem arī runājam. 

Vārdi "valsts pakalpojumu digitalizācija" daudziem Latvijā izraisa sāju sajūtu – visām šīm "e-veselībām" un "latvijām.lv" nav izdevies radīt pozitīvu iespaidu par digitalizācijas sekmēm. Vai jums kā jomas profesionālim ir līdzīgs viedoklis?

V. Bulāns: Ja salīdzina Latvijas situāciju digitalizācijā ar daudzām citām valstīm, tad, patiesību sakot, mēs esam tām krietni priekšā. Piemēram, Vācija, kuras tirgu zinu diezgan labi, jo tas ir viens no "Helmes" mērķa tirgiem, konservatīvisma un datu drošības bažu dēļ ir pamatīgi atpalikusi digitalizācijā. Tādēļ Vācija uz visām trim Baltijas valstīm šajā ziņā skatās ar diezgan lielu respektu.

Vai ir godīgi šajā ziņā salīdzināt lielas valstis ar mazām valstīm? Galu galā, jo lielākas valstis, jo vairāk datu un ar tiem saistīto problēmu. Varbūt labāk salīdzināt vajadzētu ar līdzīgām valstīm – Serbiju, Slovākiju, Čehiju?

Man tomēr šķiet, ka salīdzināt ar lielajām valstīm ir godīgi, jo, lai gan datu viņiem vairāk, taču arī resursu un speciālistu vairāk. Taču, ja atgriežamies pie Latvijas valsts e-pakalpojumu vērtējuma, tad, no lietotāju viedokļa raugoties, es kritiskajai nostājai daļēji piekrītu, šie pakalpojumi varētu būt intuitīvāki un vieglāk lietojami, vienkārši izsakoties – cilvēcīgāki. Latvijā, izstrādājot valsts IT pakalpojumus, bieži aizmirst, ka liela to lietotāju daļa būs seniori un tādēļ tiem jābūt superintuitīviem. Ja paskatās valsts iepirkumu specifikācijas, tad redzams, ka sistēmu lietojamības ērtībām veltīta tikai maza valsts iepirkumu prasību daļa.