15.7 °C
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien drošības forumā Singapūrā paudis vilšanos par to, ka vairāku valstu līderi nav apņēmušies piedalīties Šveicē gaidāmajā miera samitā. Ķīna likusi noprast, ka tās prezidents Sji Dzjiņpins samitā nepiedalīsies, bet ASV prezidents Džo Baidens vēl nav paziņojis, vai apmeklēs šo Ukrainai svarīgo pasākumu.
Zelenskis forumā "Šangri-La dialogs", ko apmeklē daudzu pasaules valstu aizsardzības ministri, aicināja sniegt lielāku militāro palīdzību Ukrainai.
Ukraina arī cenšas panākt pēc iespējas lielāku dalībnieku skaitu šomēnes Šveicē gaidāmajā miera sanāksmē, kurā Kijiva cer iegūt plašu starptautisku atbalstu savam redzējumam par nosacījumiem, kas nepieciešami, lai pārtrauktu karu.
Zelenskis sacīja, ka vairāk nekā 100 valstis un organizācijas ir pieteikušās dalībai konferencē, un mudināja Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis pievienoties.
"Mēs esam vīlušies, ka daži pasaules līderi vēl nav apstiprinājuši savu dalību miera samitā,"
sacīja Zelenskis.
Samits var zaudēt nozīmīgumu, ja to neapmeklēs ASV prezidents.
Arī Ķīna piektdien paziņoja, ka tai būs grūti piedalīties konferencē, ja tajā nepiedalīsies Krievija.
Zelenskis Singapūras drošības foruma ietvaros tikās ar ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu, un pēcāk žurnālistiem sacīja, ka viņiem bijusi ļoti laba tikšanās. Ukrainas prezidents platformā "X" norādīja, ka viņi apsprieduši Ukrainas "aizsardzības vajadzības, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas stiprināšanu, F-16 koalīciju un divpusējā drošības līguma projekta izstrādi".
Pentagona preses pārstāvis paziņoja, ka Ostins atkārtoti apliecināja "nelokāmo ASV atbalstu Ukrainai, saskaroties ar Krievijas agresiju". Ostins arī "vēlreiz apstiprināja ASV apņemšanos saglabāt stingru vairāk nekā piecdesmit valstu koalīcijas atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai aizstāvēt tās brīvību", paziņoja Pentagona pārstāvis.
Tikšanās notika pēc Vašingtonas lēmuma daļēji atcelt ierobežojumus ASV piegādāto ieroču izmantošanai, lai uzbruktu Krievijas iekšienē, ko Zelenskis nosauca par "soli uz priekšu".
ASV Kongress aprīlī pēc mēnešiem ilgām politiskām ķildām apstiprināja 61 miljardu ASV dolāru palīdzības paketi Ukrainai, kas ļāva nodrošināt tik ļoti nepieciešamo ieroču piegādi Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Ķīnas Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka viņam nav zināms, ka Ķīnas aizsardzības ministrs Duns Džjuņs Singapūrā plānotu tikties ar Zelenski.
Ukrainas prezidents pēdējo dienu laikā apmeklējis Spāniju, Zviedriju, Portugāli un Beļģiju, mudinot sabiedrotos nodrošināt Ukrainai vairāk ieroču, kā arī cenšoties vairot atbalstu miera samitam.
"Ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai pasaule nenogurtu (..), lai pasaule saprastu, ka tā nevar nogurt no agresora sāktā kara," otrdien Portugālē sacīja Zelenskis.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 509 860
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz svētdienas rītam sasnieguši 509 860 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1080 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 7765 tankus, 14 947 bruņutransportierus, 13 233 lielgabalus un mīnmetējus, 1089 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 821 zenītartilērijas iekārtu, 357 lidmašīnas, 326 helikopterus, 10 699 bezpilota lidaparātus, 2268 spārnotās raķetes, 27 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 18 092 automobiļus un autocisternas, kā arī 2195 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Par kādu saturu LASI.LV būtu gatavs maksāt?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
