10.6 °C
Ņemot vērā pašreizējo ASV bruņojuma deficītu, Eiropas Savienības (ES) valstu pieaugošos aizsardzības budžetus, kā arī pašreizējos tarifu karus, labs risinājums varētu būt ASV un ES kopuzņēmumu veidošana, radot uzņēmumus ar galveno mītni ASV, bet darbaspēku Eiropā, intervijā aģentūrai LETA sprieda ASV Hādsona institūta vecākais pētnieks un Eiropas un Eirāzijas centra direktors Pīters Rafs.
Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps ir ierosinājis patiešām agresīvu aizsardzības budžetu, aizsardzības izdevumiem pieprasot 1,5 triljonus dolāru, Kongresa abu palātu sarunās vēlāk šī summa tika ievērojami samazināta, norādīja Rafs.
Viņaprāt, galīgo aizsardzības tēriņu apjomu varēs redzēt pēc gaidāmajām vidustermiņa vēlēšanām, kurās demokrāti visdrīzāk spēs neitralizēt pašreizējo ļoti niecīgo republikāņu vairākumu un pārņemt vadību daudzās komitejās. Ja demokrāti atgūs kontroli pār Pārstāvju palātu, tad valdības ambīcijas būtībā tiks ierobežotas ar ikgadējām budžeta sarunām par aizsardzību, jo demokrāti nekad nav bijuši tikpat dedzīgi tērēt līdzekļus militārajiem un aizsardzības jautājumiem kā republikāņi, norādīja Rafs.
"Jautājums ir par to, vai spējam panākt, ka aizsardzības budžets pastāvīgi palielinās, un, otrkārt, vai mums izdosies panākt reālus budžetus, nevis kaut kādus pagaidu izdevumu pasākumus, jo tie nesniedz aizsardzības rūpniecībai tik nepieciešamo skaidrību, garantijas un paredzamību," sacīja eksperts.
Lai gan Eiropa aizsardzības rūpniecības tempu kāpināšanu sāk no daudz zemāka līmeņa, tomēr aug straujāk, atzina Hādsona institūta vecākais pētnieks.
"Tam ir sekas, jo Eiropas valstu valdības ir izvēlējušās stratēģiju iegādāties gatavus produktus no ASV un nepietiekami investēt savā aizsardzībā. Tas ir attaisnojams, ja izdevumi aizsardzībai ir 1% vai 2% no IKP, taču, sākot palielināt izdevumus līdz 3, 4 vai 5% no IKP, it īpaši, ja citas nozares, piemēram, Vācijas automobiļu rūpniecība tikmēr stagnē, tad politiski vairs nebūs attaisnojams pirkt preces tikai no ASV. Tāpēc amerikāņu uzņēmumiem būs jākļūst "eiropiskākiem". Cerams, sāks veidoties kopuzņēmumi," aģentūrai LETA sacīja eksperts.
Viņaprāt, laikmetā, kad tarifi tiek piemēroti biežāk nekā agrāk, tiešie ārvalstu ieguldījumi, starp mēģinājumiem pārvarēt šos tarifu radītos šķēršļus, varētu būt uzņēmumi ar galveno mītni ASV, bet darbaspēku Eiropā.
"Latvijā ir piemēri, kad lielas, ASV īpašumā esošas kompānijas ir iegādājušās latviešu dronu ražotājus, kuriem ir pieeja potenciāli drošiem ES finansējuma mehānismiem, jo darbaspēks ir latviešu. Domāju, ka pastāv veidi, kā to izdarīt, kaut arī dažās intelektuālā īpašuma jomās atsevišķi jautājumi varētu būt vairāk sensitīvi," atzīmēja eksperts.
