Krievijas "vēlēšanās" uzvar Putina partija "Vienotā Krievija"

Tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās "uzvarējusi" valdošā partija "Vienotā Krievija", kas ieguvusi vairāk nekā pusi balsu.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 83,52% biļetenu saskaitīšanas, "Vienotā Krievija" saņēmusi 57,82% balsu, pirmdien apgalvo vēlēšanu komisija.

"Vienotās Krievijas" kandidāti ir vadībā arī 208 no 225 vienmandāta apgabaliem.

Saskaņā ar sākotnējām aplēsēm valdošajai partijai Valsts domē būs 338 no 450 vietām, un tai būs nodrošināts divu trešdaļu vairākums, kas nepieciešams konstitūcijas grozīšanai.

Krievijas vēlēšanu farsā, kas ilga trīs dienas, bija ļauts piedalīties tikai tām partijām, kas atbalsta diktatoru Vladimiru Putinu un Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Krievijas vienīgā pretkara partija "Jabloko" tika izslēgta no dalības "vēlēšanās".

Pie Krievijas Augstākās tiesas policija aiztur

Foto: AFP/Scanpix

Valsts domē tādējādi iekļuvušas tikai tur līdz šim pārstāvētās partijas - komunisti ar 13,84% balsu, nelaiķa Vladimira Žirinovska savulaik dibinātā Liberāldemokrātiskā partija ar 8,77% balsu un pseidoliberālā partija "Jaunie ļaudis" ar 7,07% balsu.

Tajā pašā laikā saskaņā ar sākotnējiem rezultātiem partija "Taisnīgā Krievija" ar 4,99% balsu nav pārvarējusi iekļūšanai Valsts domē noteikto 5% barjeru.

Saskaņā ar varasiestāžu datiem vēlētāju aktivitāte esot sasniegusi 56%, kas ir vairāk nekā iepriekšējā Valsts domes vēlēšanu izrādē 2021. gadā.

Neskatoties uz Kijivas un starptautiskās sabiedrības protestiem, tā dēvētās vēlēšanas pirmo reizi tika rīkotas arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, kur balsošana bieži notika zem iebrucēju automātu stobriem.

Krievijas "vēlēšanās" Rīgā piedalījušies vien 0,8% no Latvijā balsstiesīgajiem Krievijas pilsoņiem

Krievijas Valsts domes vēlēšanās Rīgā piedalījušies 290 Krievijas pilsoņi jeb vien 0,8% no visiem Latvijā balsstiesīgajiem Krievijas pilsoņiem, informēja Valsts policijā.

Pie Krievijas vēstniecības Latvijā, kur bija izvietots vēlēšanu iecirknis, Valsts robežsardze kopā ar Valsts policiju veica Krievijas pilsoņu uzturēšanās nosacījumu ievērošanas kontroli.

Dienestu novērojumi liecina, ka vēlētāju aktivitāte Latvijā bijusi ārkārtīgi zema. Kopumā dienesti pārbaudījuši 290 Krievijas pilsoņus, kuri bija ieradušies vēlēt.

Visas dienas garumā Valsts policija kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēc iepriekš izstrādāta sabiedriskās kārtības nodrošināšanas plāna, vienlaicīgi sekojot līdzi norisēm sabiedrībā un publiskajā telpā. Pārkāpumi konstatēti netika, un sabiedriskā kārtība un drošība Latvijā tika nodrošināta, norāda Valsts policijā.

Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) vēstīja, ka atbildīgie dienesti pie Krievijas vēstniecības, kur šodien tika izveidots vēlēšanu iecirknis, veica imigrācijas kontroli.

Līdz plkst. 14 tika pārbaudīti 164 Krievijas pilsoņi no kopumā 290, kas dienas laikā bija ieradušies vēlēt.

Dombrava norādīja, ka katrs vēstniecības apmeklētājs tika uzskaitīts. Ministrs arī informēja, ka Krievijas vēstniecība vienlaicīgi telpās ielaiž tikai vienu apmeklētāju, tādējādi mākslīgi veidojot nelielu rindu pie vēstniecības. Arī viņš pauda, ka interese par dalību Krievijas Valsts domes vēlēšanās Rīgā vērtējama kā niecīga.

Jau ziņots, ka Latvija neatzīst Krievijas tā dēvētajās Valsts domes vēlēšanās notikušo balsošanu Ukrainas pagaidu okupētajās teritorijās, Moldovas Pārdņestras reģionā un Gruzijas reģionos - Abhāzijā un Chinvali/Dienvidosetijā, informēja Ārlietu ministrijā.

Ministrija uzsver, ka Krievijas īstenotā Ukrainas teritoriju nelikumīgā pagaidu okupācija un prettiesiskā aneksija, Gruzijas Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas reģionu okupācija, kā arī tās patvaļīgās un prettiesiskās darbības Moldovas Pārdņestras reģionā ir pretrunā starptautiskajām tiesībām. Šajās teritorijās rīkotajām tā dēvētajām Valsts domes vēlēšanām nav leģitīma pamata, un Latvija tās neatzīst.

Latvija nosoda Krievijas tā dēvēto Valsts domes vēlēšanu rīkošanu Krimas pussalā un Sevastopolē, Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalos, Moldovas Pārdņestras reģionā, kā arī Gruzijas Abhāzijas un Chinvali/Dienvidosetijas reģionos.

Latvija atkārtoti pauž visstingrāko atbalstu Moldovas, Ukrainas un Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei to starptautiski atzītajās robežās, paziņojumā norāda Ārlietu ministrija.