16.1 °C
Daudzu lietotāju sašutumu raisījis ieraksts, kurā dzirdami kāda krievvalodīgā Latvijas valstspiederīgā naidīgi izteikumi par latviešiem. Tāpēc 360TV Ziņas nolēma skaidrot, cik šādu cilvēku varētu būt starp mums un vai uz šādiem naida runas gadījumiem reaģē drošības dienesti.
Šobrīd sociālajos tīklos vērojami Krievijas centieni aktivizēt savus atbalstītājus un normalizēt prokrieviskus vēstījumus, norāda “NATO StratCom” vadītājs Jānis Sārts.
“Šobrīd mēģina enerģizēt un atkal normalizēt šo naratīvu, jo, kā atceramies, pirmajos gados pēc pilna mēroga iebrukuma tas bija izzudis, jo cilvēki zināja, ka tas var novest pie problēmām,” saka Sārts.
Satversmes aizsardzības birojs norāda, ka tikai daļa Krievijas interesēm atbilstošu vēstījumu sociālajos medijos pieder autentisku lietotāju kontiem. Vairums esot tā saucamie boti – koordinēti vai automatizēti konti.
“Krievija ar šādām darbībām tiecas radīt maldīgu priekšstatu, ka tās atbalstītāju Latvijā ir ievērojami vairāk, nekā tas ir patiesībā. Mākslīgi palielinot tās interesēm atbilstošu viedokļu skaitu un redzamību, tiek mēģināts radīt iespaidu par plašu sabiedrības atbalstu Krievijas politikai. Šādas darbības ir daļa no Krievijas hibrīdajām aktivitātēm, ko Krievija sistemātiski īsteno pret Latviju un citām Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm,” skaidro Satversmes aizsardzības birojs.
Krievijas gaidītāju jeb tā dēvēto “ždunu” īpatsvaru aptaujas neuzrāda, jo cilvēki izvairās atbildēt uz jautājumiem par krievu valodu kā pamatvalodu vai kurš vainīgs pie kara Ukrainā. Jānis Sārts piesardzīgi min to aptuveno skaitu.
“Ja mēs skatāmies no Latvijas kopējā iedzīvotāju skaita, droši vien vairāk par 10% tie noteikti būs,” norāda Sārts.
Arī Saeimas vēlēšanu rezultāti prokrieviski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvaru noteiks tikai daļēji, jo vēlētāju izvēli nosaka daudzi faktori, saka “StratCom” vadītājs. Taču viņš norāda, ka Krievijas gaidītāji sadalāmi divās kategorijās – tādi, kas piekrīt Krievijas vēstījumiem, un tie, kas ne tikai tā domā, bet arī ir gatavi aktīvi rīkoties. Aktīvai rīcībai gatavo esot daudz mazāk.
“Draudus viņi, protams, rada. Tas, ka viņiem ir tāds viedoklis, nenozīmē, ka viņi būs gatavi iet un darboties. Es domāju, Krievija ir mēģinājusi daudzreiz aktivizēt šo te daudz plašāk, bet tas nav baigi sanācis,” skaidro Jānis Sārts.
Valsts drošības dienests (VDD) ziņo, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā VDD ir sācis 70 kriminālprocesus saistībā ar publisku Krievijas kara noziegumu slavināšanu un attaisnošanu un/vai mērķtiecīgu naida provocēšanu pret latviešiem vai ukraiņiem.
“Vienlaikus Valsts drošības dienests regulāri veic preventīvas pārrunas ar Latvijas iedzīvotājiem, kuri interneta vidē vai citviet publiskajā telpā pauž atbalstu Krievijai un izplata prokremliskus vēstījumus. Drošības dienests ir veicis preventīvas pārrunas ar aptuveni diviem tūkstošiem personu, brīdinot tās par potenciālo kriminālatbildību. Tāpat daudzos gadījumos personas, kuras dienests aizturējis par spiegošanu Krievijas interesēs, izlūkziņu vākšanā iesaistījušās tieši prokremliskās orientācijas dēļ,” norāda VDD.
Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu dienestu darbu, Jānis Sārts Latvijas iestāžu darbu ierindo pa vidu – ne starp pašiem labākajiem, ne arī lejasgalā.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem, Threads vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
