Vācija un Čehija norāda uz Krieviju kā kiberuzbrukumu vaininieci.

Vācija atsaukusi vēstnieku Maskavā Aleksandru Grāfu Lambsdorfu uz Berlīni konsultācijām saistībā ar pagājušajā nedēļā izskanējušajām apsūdzībām, ka Krievija īsteno kiberuzbrukumus Eiropas valstīm.

Pirms tam Vācija iesniedza notu Krievijas vēstniekam. Arī Čehijas Ārlietu ministrija, koordinējot darbības ar Vāciju, pirmdien izsauca Krievijas vēstnieku, lai protestētu pret Krievijas kiberuzbrukumiem Čehijas institūcijām un infrastruktūrai. Čehijas vēstnieks drīzumā tiks atsaukts no Maskavas. 

Zīmīgi, ka tas viss norisinājies īsi pirms 7. maija, kad Maskavā gatavoja pompozu Krievijas diktatora Vladimira Putina "inaugurāciju" uz piekto pilnvaru termiņu. 

Gan Čehija, gan Vācija, tāpat kā Baltijas valstis, Polija, ASV, Kanāda, Lielbritānija un vairums ES valstu šo Kremļa pasākumu boikotēja.

Interese par Vāciju

"Šodien mēs varam pagājušajā gadā notikušo kiberuzbrukumu nešaubīgi saistīt ar grupējumu APT28, ko vada Krievijas militārais izlūkdienests. Citiem vārdiem sakot, tas bija valsts [Krievijas] organizēts kiberuzbrukums Vācijai, un tas ir absolūti nepieļaujami un nepieņemami un nepaliks bez sekām," pagājušās nedēļas beigās žurnālistiem Austrālijas vizītes laikā paziņoja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka. Runa ir par 2023. gada janvārī novēroto uzbrukumu Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) vadības locekļu elektroniskajām pastkastītēm, izmantojot līdz tam neievērotu nepilnību programmā "Microsoft Outlook". SPD ir pašreizējā Vācijas kanclera Olafa Šolca partija.