15.3 °C
Ministru prezidente Evika Siliņa no 11. septembra līdz šodienai devusies darba vizītē Ukrainā.
Vakar premjere tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Valsts kanceleja informē, ka Ministru prezidente izteikusi atzinību Ukrainas tautai par tās drosmi un vizītes laikā saņemtajiem daudzajiem labajiem vārdiem par Latviju: "Ukraina ir nesusi smagus upurus un varonīgi cīnījusies, aizsargājot pašu svētāko, kas jums pieder, – savu valsti, zemi un brīvu tautu. Latvija vienmēr būs Ukrainas draugs, un mēs rīkosimies kopīgi, lai sasniegtu Ukrainas uzvaru un taisnīgu mieru." Ministru prezidente uzsvēra, ka Latvija atbalsta Ukrainas ceļu, lai tā kļūtu par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Ministru prezidente sarunā ar Zelenski atzinīgi novērtēja arī Ukrainas operāciju Kurskas reģionā, kas Ukrainai devusi iniciatīvu, aizstāvoties pret agresorvalsti Krieviju.
Latvijas premjere uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu, paredzot militārajam atbalstam 0,25% no iekšzemes kopprodukta gadā jeb vairāk nekā 100 miljonus eiro. Savukārt kopējais atbalsts Ukrainai 2024. gadā pārsniegs 200 miljonus eiro.
Siliņa ar Zelenski pārrunājusi 2024. gada trešo militārā atbalsta pakotni Ukrainai, Latvijas un Lielbritānijas vadīto dronu koalīciju, kā arī 2025. gada militārā atbalsta gatavošanu un Ukrainas rekonstrukcijas projektus.
2024. gada trešajā pakotnē būs rotas lieluma izlūkošanas kaujas kāpurķēžu bruņutehnikas vienības (CVRT), droni, karavīru individuālais ekipējums un kaujas inženieriem paredzētais aprīkojums. Tāpat Latvija šogad turpinās apmācīt un ekipēt kopumā aptuveni 4000 Ukrainas karavīru, un līdzīgs skaits tiks apmācīts arī 2025. gadā. Latvijas militārā atbalsta Ukrainai nākamās, šogad pēc skaita trešās pakotnes apjoms būs aptuveni 40 miljoni eiro, informēja Valsts kancelejā. Līdztekus Siliņa vizītes laikā informēja, ka Latvija jau sākusi gatavot militārā atbalsta pakotni 2025. gadam. Tajā būs bruņutransportieri "Patria", dronu, munīcijas piegādes, kā arī karavīru individuālā ekipējuma sūtījumi un apmācību nodrošināšana Ukrainas aizstāvjiem.
Ministru prezidente tikās arī ar Ukrainas Verhovna Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku, Ukrainas premjerministru Denisu Šmihaļu un citām Ukrainas amatpersonām, kā arī piedalījās preses konferencē Krimas platformas samitā Kijivā. "Ukraina uzvarēs šajā briesmīgajā karā. Krievija turpina bombardēt, apšaudīt un spīdzināt Ukrainas cilvēkus, veikt triecienus enerģijas infrastruktūrai, pilsētām, lai salauztu cilvēku gribu pretoties. Lai ziemā nestu gaismu un siltumu Ukrainas tautai, papildus militārajam atbalstam Latvija nodrošinās arī elektrības ģeneratorus un citus materiālus Ukrainas mājsaimniecībām Čerņihivas reģionā," pauda premjere.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
