1.2 °C
ASV prezidents Džo Baidens ir atļāvis Ukrainai izmantot Savienoto Valstu piegādātās tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS triecieniem dziļi Krievijas teritorijā, svētdien Rietumu medijiem paziņojušas Savienoto Valstu amatpersonas.
Dodot šo atļauju, Vašingtona ir pārkāpusi vēl vienu pašas novilkto sarkano līniju, kas ierobežoja Ukrainas armijas iespējas cīnīties pret Krievijas agresiju. Apskatnieki gan neprognozē, ka Baidena lēmums radikāli mainīs kara gaitu.
Atļaujas pamatojums
Lēmums par atļaujas došanu pieņemts, reaģējot uz Ziemeļkorejas karavīru iesaistīšanos karā Krievijas pusē, pavēstīja Baidena administrācijas amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas. Var saprast, ka Ukrainas bruņotie spēki sākotnēji šīs raķetes, kuru darbības rādiuss ir apmēram 300 kilometru, varēs izmantot, lai aizstāvētu kopš augusta ieņemtās pozīcijas Krievijas Kurskas apgabalā.
Vašingtona vēlas, lai ukraiņi Kurskā ieņemto teritoriju notur tik ilgi, cik vien iespējams, un to varētu izmantot kā apmaiņas līdzekli, kad pienāks laiks sarunām ar Krieviju,
telekanālam CNN skaidroja kāda administrācijas amatpersona. Šobrīd Kurskas apgabalā ir sakoncentrēti 50 000 Krievijas un Ziemeļkorejas karavīru, kas mēģina padzīt ukraiņus no ieņemtajām pozīcijām. Lai arī Baidena administrācija nesagaida, ka ATACMS raķešu izmantošana Krievijā krasi mainīs kara gaitu, Vašingtona ar šādu soli cer mudināt Phenjanu vairāk karavīru uz fronti nesūtīt. Lai arī šīs raķetes pagaidām domātas Kurskas frontes aizstāvēšanai, Baidena administrācija var lemt par līdzīgas atļaujas došanu uzbrukumiem arī citviet Krievijā, pavēstījušas ASV amatpersonas.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien tieši neapstiprināja Baidena administrācijas lēmumu, bet lika saprast, ka svarīgāks par atļauju ir pieejamo raķešu skaits. "Šodien daudzi medijos runā par to, ka esam saņēmuši atļauju attiecīgi rīkoties. Tomēr triecieni netiek doti ar vārdiem. Par tādām lietām neinformē. Raķetes runās pašas," paziņoja Zelenskis.
Politikas maiņa
Ierobežojumus ASV raķešu izmantošanai Krievijas teritorijā Baidena administrācija sāka mīkstināt jau maijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainas Harkivas apgabalā. Tolaik Baidens atļāva Ukrainai dot triecienus Krievijas teritorijā ar raķešu sistēmām HIMARS, kuru darbības rādiuss ir apmēram 80 kilometri, tomēr ATACMS sistēmu izmantošanai atļauja netika dota. ATACMS raķetes ukraiņu karavīri ir varējuši izmantot tikai triecieniem Krievijas spēkiem okupētajās teritorijās Ukrainā. Tagad Ukrainas spēki jau pilnvērtīgāk var izmantot šīs raķetes.
Baidena padomnieku vidū nav valdījusi vienprātība par šādas atļaujas došanu, norāda ASV mediji.
Pentagonā bijusi izplatīta skepse par ATACMS raķešu piešķiršanu Ukrainai, kas pamatota ar to, ka ASV armijas rīcībā nav ļoti daudz šādu raķešu un tās var noderēt pašiem. Baltajā namā savukārt valdījušas bažas par iespēju, ka Krievijas diktators Vladimirs Putins varētu uzbrukt Savienotajām Valstīm vai tās sabiedrotajiem. Putins iepriekš Rietumu raķešu triecienus Krievijā ir pielīdzinājis tiešai NATO valstu dalībai karā. Jāpiebilst, ka demokrāts Baidens prezidenta amatā atradīsies vēl tikai divus mēnešus. 20. janvārī viņa vietā stāsies prezidenta vēlēšanās uzvarējušais republikānis Donalds Tramps, kurš solījis nekavējoties izbeigt Krievijas un Ukrainas karu, lai arī nav zināms, kā tieši viņš to iecerējis izdarīt.
Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess intervijā raidorganizācijai BBC norādīja, ka Baidena lēmums ir pareizs, lai arī novēlots. "Karš varēja beigties pagājušajā gadā, ja mēs patiešām nopietni būtu gribējuši palīdzēt Ukrainai uzvarēt," paziņoja atvaļinātais ģenerālleitnants. Viņš tomēr piebilda, ka "nekad nav par vēlu, lai politiku mainītu".
Hodžess arī norādīja, ka Baidena lēmums ir dāvana Trampam, un pauda cerību, ka jaunais prezidents demokrātu administrācijas lēmumu neatcels.
Prezidents Zelenskis pagājušajā nedēļā pauda cerību, ka karu pret Krieviju nākamgad izdosies izbeigt "ar diplomātiskiem līdzekļiem".
Vēl viena sarkanā līnija
Militārie analītiķi norāda, ka Ukrainas armija ATACMS raķetes varētu izmantot, lai dotu triecienus Krievijas un Ziemeļkorejas karavīru pulcēšanās vietām, nozīmīgam bruņojumam, loģistikas centriem un noliktavām. Nav tomēr zināms, cik ATACMS ir Ukrainas rīcībā un vai Baidena administrācija plāno piegādāt papildu raķetes.
Baidena administrācijas kritiķi ir norādījuši, ka viņa pakāpeniskā pieeja palīdzības sniegšanā ir nostādījusi Ukrainu neizdevīgā situācijā karalaukā.
Baidena atbalstītāji tikmēr pauž uzskatu, ka šāda pieeja ļāvusi izvairīties no neprognozējamas Krievijas rīcības. Baltais nams tomēr arī šajā gadījumā pārkāpis vēl vienu savu sarkano līniju, iepriekš liedzot veikt šādus triecienus, bet tagad tos atļaujot. Pirms tam līdzīga Vašingtonas politikas maiņa notikusi arī saistībā ar tanku "Abrams", iznīcinātāju F-16 un cita bruņojuma piegādēm, norāda apskatnieki.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
