Pasaule dzīvo kā pasakā par ļauno pūķi, kuru neviens nespēj uzveikt, un visa pasaule ar to samierinās. Palaikam gan uzrodas kāds drosminieks uz balta zirga un ar zobena galu pakutina pūķim pavēderi, bet, dabūjis pamatīgu uzbrēcienu, pazūd. Pūķa vārds ir – "business as usual", vienkārši izsakoties – bizness kā parasti.

Pasaulē lielākais bizness no laika gala ir bijis karš. Tas arī nozīmē vislielāko izlieto asiņu daudzumu, bet biznesu tas parasti neaptur. Miers bez kara, par ko sapņo labticīgie romantiķi, nemaz nav iespējams. Ko nu par tūkstošgadu miera valsti runāt, ja mēs mūža laikā karu pieredzam pat vairākkārt.

Par dzīvības svētumu un neaizskaramību visvairāk ir runājusi baznīca, kas pati diemžēl to arī ir pārkāpusi. Tāpēc jau tik daudzi Rietumu pasaulē tieši visos lielajos reliģiskajos svētkos, atmetot malā cilvēku sadomātus uzslāņojumus, atgriežas pie kristietības sākumiem – pie kalna sprediķa skaidrības un vienkāršības, bet tas nav ātri un viegli izdarāms. Kristieši vienmēr ir piedzīvojuši gan ārējo, gan iekšējo spēku spiedienu. Paldies Dievam, Latvijā vēl joprojām svētkus iezvana baznīcu zvani, ir atvērti dievnami un virtuālās baznīcas. Ticības brīvība ir miera laika ieguvums, kas nebūt tā nav visur pasaulē.