Vidzemes vēlēšanu apgabalā ir 17 novadi, no kuriem divu – Ogres un Valmieras novadu – centrā ir valstspilsēta. 

Abas pašvaldības arī ir Latvijā lielākās. Jau tagad diezgan droši var teikt, ka šajos divos novados pēc pašvaldību vēlēšanām 2025. gada jūnijā lielas iespējas saglabāt varu ir esošajiem domju priekšsēdētājiem – Valmieras novada vadītājam Jānim Baikam ("Valmierai un Vidzemei") un Ogres novada mēram Egilam Helmanim (Nacionālā apvienība). Līdz vēlēšanām gan vēl ir vairāk nekā astoņi mēneši. Kā "Latvijas Avīzei" teica Cēsu novada priekšsēdis Jānis Rozenbergs ("JV"), tad "politikā jebkurā brīdī kaut kas var uzgāzties uz galvas", ar ko domāti negaidīti pavērsieni, kas var ietekmēt vienu vai otru izvēli.

Tāpēc arī J. Rozenbergs, kura pozīcijas Cēsu novadā pēc iepriekšējām vēlēšanām ir nostiprinājušās, vēl nevarot simtprocentīgi apgalvot, ka viņš būs "Jaunās Vienotības" ("JV") mēra kandidāts Cēsīs, taču viņa vadībā partija aktīvi gatavojas vēlēšanām. Iepriekšējās vēlēšanās pēc novadu apvienošanas J. Rozenbergam bija nopietni sāncenši – bijušie Latvijas Zemnieku savienības (LZS) pašvaldību vadītāji, kuriem tagad vairs nav šī agrākā vietvaras līdera politiskā kapitāla. Līdzīgi tagadējiem mēriem labvēlīga situācija ir arī Limbažu novadā, kuru vada Dagnis Straubergs (LRA), Alūksnes novadā, kura priekšsēdis ir Dzintars Adlers ("JV"), un Madonas novadā, kuru vada Agris Lungevičs (LZS).

Tajā pašā laikā, piemēram,