"Tas ir nopietni un bīstami, ka publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu varas lojalitāte," uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") pēc iepazīšanās ar Tieslietu ministrijas (TM) nesen Saeimā iesniegtajiem grozījumiem likumā "Par valsts noslēpumu".

Tie noteic, ka visiem tiesnešiem, kuru izskatāmo krimināllietu vai kriminālprocesu materiālos ir valsts noslēpums, kā arī drošības līdzekļa piemērošana, būtu nepieciešams saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Jau šobrīd daļai tiesnešu Augstākajā tiesā un Administratīvajā apgabaltiesā, kā arī citās tiesās ir piešķirtas īpašās pielaides valsts noslēpumam. Bet tiesnešiem, kuriem nav izsniegta speciālā atļauja, bet ir jāskata ar valsts noslēpumu saistītas krimināllietas, ir spēkā speciāla procedūra, kura ļauj tam piekļūt. Viņi rakstveidā tiek brīdināti par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par tā izpaušanu. Ministrija vēlas, lai pielaide valsts noslēpumam būtu arī šiem tiesnešiem.

Tiesu varai adresētā kritika

Tieslietu padomes sēdē, kas notika aprīļa beigās, tika secināts, ka šāds TM priekšlikums radies tāpēc, ka tiesu varai dažādās diskusijās tiekot adresēta kritika par it kā pārlieku maigiem spriedumiem vai maigu drošības līdzekļu piemērošanu krimināllietās, kas saistītas ar valsts drošības interešu apdraudējumu. Atgādināšu, ka aizvadītā gada decembrī Rīgas pilsētas tiesa no apcietinājuma izlaida organizācijas "Baltijas antifašisti" aktīvistu Sergeju Sidorovu. Kā liecina Valsts drošības dienesta (VDD) iegūtā informācija, kas publicēta dienesta 2023. gada publiskajā pārskatā, tā sauktie "Baltijas antifašisti" izveidoja noziedzīgu organizāciju, lai īstenotu sevišķi smagus noziegumus pret Latvijas valsti. Sidorovs mērķtiecīgi vācis datus par Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku personālu un tehniku nodošanai Krievijas specdienestiem.