Arvien asāka kļūst politiskā cīņa ap grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredzēti hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai. 

Šie grozījumi publiski neatņemami sasaistīti ar bijušā finanšu ministra, tagadējā Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītāja Jāņa Reira vārdu. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" J. Reirs skaidro savu pārliecību un rīcības motivāciju. 

Diskusijā ar kredītņēmēju aizsardzību ir tikusi pieminēta virkne pasākumu – uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas bankām, prasība samazināt hipotekāro kredītu likmes par 50%, iecere noteikt nodokli hipotekāro kredītu portfelim, no kura tiktu atbalstīti grūtības nonākušie kredītņēmēji. Kuri tieši priekšlikumi ir spējuši pārvarēt diskusijas Budžeta un finanšu komisijā un divus Saeimas lasījumus?

J. Reirs: Ja sākam ar nodokļiem, tad valdības iecerētās izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodoklī bankām nav saistītas ar kredītņēmēju aizsardzību. Uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) nav nekas ekstraordinārs, tāds jāmaksā katru gadu, mainīta tikai kārtība, kā tas tiks maksāts. Tā kā mums ar Igauniju līdz šim bija atliktais UIN maksājums, kas attiecās tikai uz izņemto peļņas daļu, bet ļoti daudzās citās Eiropas valstīs kārtība ir citāda, tad uzskatīt šo par kaut kādu īpašu pasākumu būtu nepareizi.

Saeimas otro lasījumu ir pārvarējusi nodeva, kas tiks piemērota tai komercbanku hipotekāro kredītu portfeļa daļai, kurai ir noteikta mainīgā likme. 

Par to kredītportfeļa daļu, kurai noteikta fiksētā procentu likme, nodeva jāmaksā nebūs. Bankām būs jāmaksā nodeva hipotekārā kredīta ņēmējam 30% apmērā no attiecīgajā ceturksnī aprēķinātajiem procentu maksājumiem, taču vienlaikus ne vairāk kā divus procentus no šim periodam noteiktās procentu likmes. Turklāt samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnēji hipotekārajam kredītam noteiktā likme – tā, kas tika noteikta kredīta ņemšana brīdī.