Latvijā visu triju līmeņu pensiju sistēma kopš 2014. gada ir spējusi nodrošināt tikai 40% atvietojuma līmeni – runa ir par attiecību starp pensiju un pēdējo algu, ko saņēmis strādājošais pirms aiziešanas pensijā. Šis līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. 

Tuvākās nākotnes prognoze gan ir nedaudz labvēlīgāka – sākot ar 2026. gadu par visiem 30 gadus ilgu darba stāžu nostrādājušajiem būs zināmi precīzi viņu ienākumi un iemaksātie nodokļi, jo Latvijas valstij šādi dati ir tikai no 1996. gada, visiem, kuriem darba mūžs ir sācies agrāk par šo laiku, tiek rēķināti vidējie ienākumi un arī tikai tad, ja var ar dokumentiem pierādīt darba stāža esamību. 

Šā apstākļa un arī būtiskā algu palielinājuma dēļ, kas noticis kopš gadsimta sākuma, tiek prognozēts, ka pirmā un otrā pensiju līmeņa atvietojuma kopsumma tuvākajā nākotnē varētu sasniegt 47% no algas. Taču arī šis skaitlis rada pamatotu jautājumu – vai cilvēkam, kas bija pieradis saņemt, piemēram, 1000 eiro "uz rokas", pietiks ar 470 eiro rēķinu nomaksai un dzīvošanai?