15.7 °C
No Latvijas politiķu iesniegtajām valsts amatpersonu deklarācijām secināms, ka 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu politiķiem par darbu valdībā faktiski izmaksātais atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir audzis par desmitiem tūkstošu eiro.
Kā liecina aģentūras LETA aprēķini, 2022. gadā ministriem kopumā atalgojumā tika izmaksāti 1 192 428 eiro, bet 2023. gadā – 1 519 849 eiro, kopējai izmaksātajai summai gada laikā pieaugot par 27,5%.
Pateicīgais koeficients un bāzes mēnešalga
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Ministru kabineta (MK) locekļiem mēnešalgu nosaka, par pamatu ņemot bāzes mēnešalgu un tai piemērojot koeficientu. Bāzes mēnešalgas aprēķini savukārt pamatā balstās uz vidējās darba samaksas pieaugumu valstī, un tā tiek pārrēķināta reizi gadā. 2022. gadā bāzes alga bija 1058 eiro, ministru algu aprēķināšanai tai piemēroja koeficientu 4,68, attiecīgi ministru nominālā mēnešalga 2022. gadā bija 4952 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ministru prezidenta algas aprēķināšanai piemēroja koeficientu 4,93, attiecīgi premjerministra nominālā mēnešalga 2022. gadā bija 5216 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Savukārt 2023. gadā bāzes alga bija 1137 eiro, turklāt ministriem tai piemēroja lielāku koeficientu – 6,2, tādējādi ministru nominālā mēnešalga bija 7052 eiro pirms nodokļu nomaksas. Savukārt Ministru prezidentam piemēroja koeficientu 7, tādējādi premjerministra mēnešalga bija 7962 eiro. Kā liecina politiķu iesniegtās deklarācijas, ministriem faktiski izmaksātais atalgojums gan bijis lielāks, jo izmaksātās atlīdzības ietekmē ne tikai likumā noteiktā darba samaksa, bet arī atvaļinājumi, sociālās garantijas u.c. faktori.
Šogad ministru nominālā mēnešalga ir sasniegusi 7475 eiro, bet nākamgad paredzēts, ka tā būs 7924 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Pieaugums par vairākiem tūkstošiem
2022. gadā veselības ministra amatu ieņēma Daniels Pavļuts ("Par") un Līga Meņģelsone. Viņi šajā gadā par konkrētajā postenī nostrādāto laiku saņēma attiecīgi 82 314 un 3473 eiro. Salīdzinoši 2023. gadā, kad veselības ministri bija Meņģelsone un Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība"), viņi par ministra pienākumu veikšanu gadā saņēma attiecīgi 83 106 un 30 419 eiro.
Kopējais par veselības ministra pienākumu veikšanu samaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par nepilniem 28 000 eiro.
Kultūras ministra amatu 2022. gadā ieņēma Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) un atalgojumā saņēma 80 971 eiro. 2023. gadā kultūras ministri bija Puntulis un Agnese Logina ("Progresīvie"). Viņi par ministra pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 79 514 un 29 656 eiro. Gadā kopējais samaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par nedaudz vairāk kā 28 000 eiro.
Tieslietu ministra amatu 2022. gadā ieņēma Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) un pavisam īsu brīdi decembrī arī Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"). Šie politiķi atalgojumos togad saņēma attiecīgi 87 866 un 3473 eiro. Pērn šo amatu ieņēma tikai Lībiņa-Egnere, atalgojumā saņemot 112 798 eiro. Kopējais faktiski izmaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par aptuveni 21 500 eiro.
Labklājības ministra amatu 2022. gadā ieņēma Gatis Eglītis (JKP) un tagadējā premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), katrs saņemot attiecīgi 84 311 un 3473 eiro. Pērn labklājības ministra amatu ieņēma Siliņa un Uldis Augulis (ZZS). Viņi par ministra pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 75 478 un 30 939 eiro. Kopējais šajā postenī faktiski izmaksātais atalgojums pieaudzis par nepilniem 19 000 eiro.
Finanšu ministra amatu 2022. gadā ieņēma Jānis Reirs ("JV") un Arvils Ašeradens ("JV"), katrs saņemot attiecīgi 80 291 un 4063 eiro.
Nākamajā gadā finanšu ministrs visu gadu bija Ašeradens, kuram atbilstoši deklarācijai izmaksātais atalgojums sasniedza 108 545 eiro. Atalgojums gada laikā pieaudzis par aptuveni 24 000 eiro.
Zemkopības ministra amatu 2022. gadā ieņēma Kaspars Gerhards (NA) un Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"). Viņi par pienākumu veikšanu saņēma attiecīgi 84 508 eiro un 3473 eiro. 2023. gadā šo posteni ieņēma Šmits un Armands Krauze (ZZS), atalgojumā saņemot attiecīgi 78 014 un 29 336 eiro. Kopumā gada laikā zemkopības ministra pozīcijā izmaksātā atlīdzība ir augusi par aptuveni 16 000 eiro.
Ārlietu ministra pienākumus 2022. gadā veica pašreizējais Valsts prezidents, tobrīd vēl "Jaunās Vienotības" politiķis Edgars Rinkēvičs, kurš algā togad saņēma 88 570 eiro. 2023. gadā amatu ieņēma Rinkēvičs un Krišjānis Kariņš ("JV"). Viņi deklarācijās norādījuši, ka atalgojumos saņēmuši attiecīgi 59 085 un 30 728 eiro. Kopējā šajā ministra pozīcijā izmaksātā summa nav būtiski mainījusies, taču 2023. gadā pāris mēnešus valdība strādāja bez ārlietu ministra – Rinkēvičs bija ievēlēts par Valsts prezidentu, bet viņa sekotājs ilgāku laiku netika virzīts, ārlietu ministra pienākumus pildot tā brīža premjeram Kariņam.
Izglītības un zinātnes ministra amatu 2022. gadā ieņēma Anita Muižniece (JKP) un Anda Čakša ("JV"), algās saņemot attiecīgi 63 051 un 3473 eiro. 2023. gadā amatu ieņēma Čakša un atalgojumā par ministres pienākumu veikšanu saņēma 111 843 eiro, tātad šajā ministra pozīcijā izmaksātā atalgojuma apmērs gada laikā audzis par vairāk nekā 45 000 eiro.
Ministru prezidenta amatā 2022. gadā bija Krišjānis Kariņš ("JV"), kuram togad par šo pienākumu veikšanu samaksāti 91 490 eiro.
2023. gadā pēc Valsts prezidenta vēlēšanām valdošā koalīcija sabruka un premjera amatā Kariņu nomainīja Evika Siliņa. Amatpersonu deklarācijas rāda, ka viņi par premjera pienākumu veikšanu togad saņēmuši attiecīgi 86 634 un 33 463. Premjera postenī izmaksātais atalgojums gada laikā pieaudzis par aptuveni 28 500 eiro.
Valsts kancelejā norāda, ka atšķirības atalgojumos skaidrojamas ar to, ka ministri viens otru aizvieto komandējumu vai slimošanas laikā, par ko attiecīgi saņem piemaksas.
Valsts sektorā algas aug straujāk
Kopš 2022. gada 1. jūlija, kad stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā jeb tika ieviesta atlīdzības reforma, valsts un pašvaldību institūcijās strādājošajiem pakāpeniski tiek palielināta atlīdzība, lai, pēc izmaiņu autoru vārdiem, tā tuvinātos 80% no samaksas par līdzvērtīgu darbu privātajā sektorā. Pēdējo gadu dati liecina, ka atlīdzības valsts sektorā aug būtiski straujāk nekā privātajā, piemēram, šī gada sākumā algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bija par 16,9%, bet privātajā – par 8,9%.
