Valdības vadītājas Evikas Siliņas izsaucienu Saeimas sēdē opozīcijas frakcijas "Apvienotais saraksts" vienam no līderiem Edvardam Smiltēnam "Neaizrijies! Neapvemies!" (pēc citas versijas "Neaizraujies! Neapvemies!", bet tas jau vairs nav būtiski) varētu pieminēt garāmejot – kā nesavaldību, ko ik pa laikam politikā esam redzējuši. 

Vēl arī kā kārtējo komunikācijas problēmu, kas gan šoreiz raksturo ne tik daudz valdību vai koalīciju kopumā, bet individuāli premjerministri. Bet arī nekas principiāli jauns viņas tēlā – šādas "noraušanās" bijušas jau iepriekš, ja atceramies sarunu ar skolotājiem iepretī valdības ēkai un vēl dažas citas epizodes. Tomēr pašas Siliņas skaidrojums par notikušo, kā arī jūtīgais politiskais fons, kur pat vienam šādam izteikumam var izrādīties būtiska loma, liek to apskatīt plašāk.

Sāksim ar premjeres komentāriem, kurus viņa sniedza LTV raidījumā "Šodienas jautājums": "Ministri piedzīvoja pasīvo agresiju no opozīcijas deputātiem. Un arī Saeimas deputāti! Lai pārtrauktu šo pasīvo agresiju (..) vajadzēja kaut kādu neordināru rīcību, un es arī neordināri rīkojos, iestājoties par Latvijas valdības ministriem. Un tā pasīvā agresija beidzās."