Zemessardzes 44. Liepājas kājnieku bataljona komandieris pulkvežleitnants Viktors Kareckis uzskata, ka zemessargiem jāmācās kā jaunā, tā vecā karošanas taktika un obligāti jāiet līdzi laikam, apgūstot jauninājumus, kas redzami Ukrainas karā.

Laiks rezumēt – kā bataljonam noslēdzies iepriekšējais un kā sācies šis gads?

Pagājušais gads mums bija ļoti aktīvs. Kā jau katru gadu bija daudz dažādu mācību, kas kulmināciju sasniedza gada beigās ar plašajām mācībām “Namejs”, kurās mēs mēģinājām gan parādīt citiem, gan paši pārbaudīt jomas, ko esam apguvuši. “Namejā” trenējāmies sadarboties gan ar Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām, gan ar ugunsdzēsējiem un iesaistījām arī Latvijas medniekus. Darbojāmies ļoti daudzās jomās, un to es viennozīmīgi vērtētu ar pozitīvu zīmi. Šogad mēģinām iet tajās pašās pēdās. Protams, latiņu esam sev uzstādījuši augstu un cenšamies to arī noturēt. Ceram, ka šogad izdarīsim vismaz tikpat daudz kā pērn – gan sadarbībā ar civilās aizsardzības komitejām, gan visām struktūrvienībām, ko minēju. Nosauktās jomas nāk klāt pie mūsu armijas ikdienas darbiem. Tā ir prasme aizstāvēt savu valsti, tās ir karošanas pamatlietas. Gads sācies intensīvi, tikko bija mācības Kalvenes tuvumā, mežos, darbojāmies jau ar vairākām rotām, slīpējām kājnieku taktiku, arī uguns atbalstu – visu to, kas nepieciešams valsts aizsardzībai. Un 

šodien mēs jau esam šeit ar bataljona štābu, trenējamies plānošanā, lēmumu pieņemšanā, lai iemācītos pēc iespējas pilnvērtīgāk izstrādāt savus plānus un materiālus. Ir ko darīt, gads ir spraigs, tā mēs arī turēsim!

Kas bija galvenais sadarbībā ar IeM mācībās “Namejs”?

Mācības bija sadalītas divās lielās fāzēs – hibrīdfāzē un konvenciālajā karadarbībā.