Necik ilgs laiks nav pagājis kopš sabiedrībā apkopotās atziņas, ka "sieviete arī ir cilvēks", līdz kardināli jaunam skatījumam, ka daiļais dzimums ir līdzvērtībā sitis pušu vīrišķo un ieņēmis dūšīgākā vietu. 

Jau nostabilizējies, ka Latviju pārvaldījušas un pārvalda stiprās sievietes – VVF, Solvita Lielā, Ināra Mūrniece, Laimdota Straujuma, LR prezidents Iveta un Raimonds Vējonis, Anda Kariņa, pievienojiet Eviku Siliņu un Daigu Mieriņu.

Latvju zeltenes it visā ir autoritātes, viņām pieder noteicošais vārds. Tāpēc publikā ar pacilātību un sajūsmību tika uzņemts Nacionālo bruņoto spēku komandiera Leonīda Kalniņa jundītais aicinājums, ka arī sieviešu dzimuma īpatņi ir pakļaujami vispārējai karaklausībai. 

Ģenerālleitnants uzsvēra, ka armijas apakšvienībās, kur dien sievietes, vērojama daudzreiz augstāka kvalitāte, efektivitāte, disciplinētība, un disciplīna, kā zināms, ir uzvaras ķīla.

Uz bizēm bruņucepurēs un armiju rozā šineļos jāpāriet arī demogrāfiski nospriegotās situācijas dēļ, kad puišu iesaukuma vecumā nepietiek, turklāt vairums ir mazkustīgi tušņi, nevarīgi lamzaki un pie datoriem aizsēdējušies briļļainīši, kuri netiek cauri medicīniskās apskates rentgenam.