"Šī ir sarežģītākā budžeta sastādīšana man zināmajā valsts budžetu veidošanas vēsturē," tā par topošo 2025. gada valsts budžetu otrdien valdības sēdē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("JV") un raižpilnā balsī pauda, ka ekonomiskās attīstības prognozes kļūstot arvien nepatīkamākas.

Bet vienlaikus ministrs centās mierināt, ka skarba situācija esot ne tikai Latvijā, bet arī Somijā, Beļģijā, kā arī Vācijā, kur nākamgad samazinās atbalstu Ukrainai. "Ceru, ka mēs šādā situācijā [kā Vācijā] nenonāksim," sacīja finanšu ministrs. Kopējie valdības izdevumi netikšot samazināti, tikai uz ietaupīšanas rēķina pārgrupēti valstī noteiktajai prioritātei – drošībai, proti, Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai un "horizontāli visā valdībā kiberdrošības stiprināšanai".

Ministrijas 2025. gadam ir pieprasījušas papildu 1,3 miljardus eiro. Iekšējai un ārējai drošībai kā valsts prioritātei papildus ir pieprasīti vairāk nekā 500 miljoni eiro.

Iesaldēs pilnībā vai tomēr ne?

Kā tad notiks Ašeradena pieminētā izdevumu pārgrupēšana? Tā būšot līdz šim nebijušu jaunu principu ieviešana valsts budžetā. 

Būtiskākais lēmums esot nepieļaut sabiedriskajā sektorā atlīdzības fonda pieaugumu vairāk nekā par 2,6 procentiem pret 2024. gada aktualizēto plānu. 

[Sabiedriskajā jeb publiskajā sektorā ietilpst ministrijas un to padotības iestādes, neatkarīgās iestādes, pašvaldības un to iestādes, valsts un pašvaldības kontrolēti un finansēti komersanti, nodibinājumi, biedrības, fondi un kapitālsabiedrības, no kurām puse vai vairāk pieder valstij vai kādai pašvaldībai. Tajā strādājošie ir arī pedagogi, ārstniecības personas un citi slimnīcu darbinieki, karavīri, policisti u. c.]