Šovasar ar izrādēm gan Latvijas Nacionālajā teātrī, gan vēlāk līdz pat augustam Liepājas koncertdārzā "Pūt, vējiņi!" skatītājus priecēs koncertuzvedums "Atgriežamies Latgolā", kura režisors ir Valdis Lūriņš.

Humora un sirsnības pārpilno koncertuzvedumu veidojusi tā pati komanda, kas savulaik radīja Nacionālā teātra populārās izrādes "Latgola.lv", – kopā ar režisoru Valdi Lūriņu komponists Valdis Zilveris un dzejnieks Jānis Peters, kā arī aktieri Indra Burkovska, Dace Bonāte, Anna Klēvere, Voldemārs Šoriņš un Mārcis Maņjakovs kopā ar īsteniem Latgales patriotiem – grupu "Baltie lāči" un solistu Andri Baltaci. "Latvijas Avīze" sarunai uzrunāja režisoru Valdi Lūriņu, un, lai gan tā aizsākās par "Latgola.lv" nebeidzamo spēles prieku, vairāk režisors uzsvēra Latgales spēku un pieminēja līdz šim notikušos "feilerus" Latvijas politikā.

Par ko stāsta koncertuzvedums "Atgriežamies Latgolā"?

V. Lūriņš: Šoreiz iespēja parunāt ar cilvēkiem radās caur neatkarīgu projektu, un, lai gan ilgi domājām, kāda tēma būtu jāskar tieši tagad, nosliecāmies, ka būtiski runāt par dzīvošanas un izdzīvošanas tēmu tieši Latgalē. Uzvedums gan domāts, lai cilvēkos raisītu pozitīvas emocijas, un arī aktieriem, tāpat kā jebkuram radošam kolektīvam, uzvedumā būtiskākais ir spēles prieks, tas izpaužas jebkurā variantā – vai dzied, dejo vai spēlē teātri. Izrādes pirmajā daļā izrunājam dažādus stāstus par Latgali, tie skanēs kopā ar jau iemīļotajām komponista Valda Zilvera un dzejnieka Jāņa Petera dziesmām, kas dziedātas iepriekšējos "Latgola.lv 1" un "Latgola.lv 2" uzvedumos. Savukārt otrajā daļā attīstām dramaturģes Danskovītes sarakstītos Ontana un Annes, kā arī viņu radu turpmākos piedzīvojumus.

Latvijas lauku attīstība, mūsu lauku izdzīvošana ir saistīta ar Latvijas teritorijas pastāvēšanu. 

Latgale jau ir svarīga ne tikai kā Latvijas valsts daļa, tā ir arī Latvijas priekšpostenis, un esmu novērojis, ka tieši Latgalē ticība Latvijas valstij ir pat stiprāka nekā citos novados. 

Gadsimtu laikā tur dzīvojot, latgalieši cīnījušies ar grūtībām, un varam tikai apbrīnot viņu izdzīvošanas spēju, protams, daļa latgaliešu izdzīvošanas koda meklējama arī baznīcas mācībā.