7.1 °C
Valdība nākamos trīs gadus varētu piešķirt papildu 1,2 miljonus eiro gadā Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformai.
Praksē tas nozīmē, ka no valsts puses Dziesmu svētku procesā esošo koru diriģentu atalgojums mēnesī pieaugs no apmēram 40 līdz 80 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet pārējie Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji, kuri tagad par viena kolektīva vadīšanu saņem apmēram 20 eiro mēnesī, saņems apmēram 40 eiro.
Darba grupa pie atalgojuma reformas ir darbojusies vairākus gadus, tas notika arī kultūras ministra Naura Puntuļa laikā, kad 2023. gadā šim mērķim tika pieprasīti pieci miljoni eiro, kas jau būtu daudz adekvātāka summa. Pašlaik tas vairāk izskatās pēc caurumu lāpīšanas, vai arī jācer, ka tas ir reformas pats sākums, kā to intervijā LTV diplomātiski uzsvēra Dziesmu svētku biedrības priekšsēdētājs, virsdiriģents Ints Teterovskis.
Kā "Latvijas Avīzei" norādīja virsdiriģents Romāns Vanags, kopš 2023. gada svētkiem netrūkst kolektīvu vadītāju, kuri teikuši, ka tie viņiem bijuši pēdējie svētki.
Saprotams, ka viņiem ir nepieciešams cilvēka cienīgs atalgojums, jo kolektīvu vadītāji ir profesionāļi, kuri ieguvuši nozīmīgu izglītību.
Jāpiekrīt kādreizējam ministram N. Puntulim, kurš nenoguris atkārtoja, ka tas viens miljons eiro gadā, ko valsts līdz šim atvēlēja Dziesmu svētku kustībai, ņemot vērā tās ieguldījumu mūsos kā nācijā, valstī, ir nožēlojams. Tagad pieaugums it kā divreizējs, tomēr diez vai kāds par to izjūt lielu prieku. Lai arī valstij šobrīd ir citas prioritātes – drošība, aizsardzība –, jācer, ka šis skaitlis tikai aizsāks garāku procesu, parādot, ka Dziesmu svētku kustība ir svarīga ne tikai pašvaldībām, bet arī būtiska mūsu nacionālās identitātes sastāvdaļa.
Bažas raisa arī tas, ka pēc finansējuma minimālā palielinājuma pieaugs pašvaldību birokrātiskais slogs, jo būšot jāievieš jauna atskaišu sistēma. Vietvaras jau tā līdz šim bijušas galvenās Dziesmu un deju svētku procesa finansētājas. Tomēr valsts tā vietā, lai iedibinātu reālu līdzsvaru finanšu ieguldījumos, izvirza tām atkal jaunas prasības. "Pašvaldībām arī tiks noteikts par pienākumu sniegt finansējuma atskaites par to, kā tad šī mērķdotācija tiek izlietota, kas arī ilgtermiņā mums ļaus izvērtēt, kā tā pašreizējā sistēma strādā. Un skatīties arī, kā šī atalgojuma sistēma var attīstīties ilgtermiņā," teikusi kultūras ministre Agnese Lāce. Līdz 2026. gada 1. aprīlim Kultūras ministrija sola veikt reformas izvērtējumu, lai saprastu, ko darīt tālāk.
