Pavasarī klajā nāca rakstnieces, mārketinga un komunikāciju speciālistes Ingas Grencbergas romāns "Marija /dežavū/". Pirms četriem gadiem publicētais autores debijas romāns "Sestā sieva" saprotami ieinteresēja daudzus lasītājus, jo Inga Grencberga arī patiesajā dzīvē ir harismātiskā režisora Dž. Dž. Džilindžera sestā sieva. Tomēr, lai arī abos romānos tiešām esot daudz pašas autores piedzīvotā, tie lasītāju uzrunā nevis ar dzeltenas nokrāsas ziņām, bet runā par būtiskām problēmām sabiedrībā. 

"Latvijas Avīzei" rakstnieci izdevās uzrunāt tālienē Grieķijā, jo, tāpat kā abu iepriekšējo darbu tapšanas laikā, arī šovasar Inga Grencberga devusies radošā ceļojumā.

Kā tapa romāns "Marija /dežavū/"?

I. Grencberga: Tas notika līdzīgi manai pirmajai grāmatai "Sestā sieva" – reizi gadā man ir rakstīšanas periods, viens mēnesis, kad dodos savos, kā tos saucu, radošajos atvaļinājumos, kuri ir atvaļinājumi no pamatdarba. Tad abi ar vīru kāpjam mašīnā un dodamies ceļā. Romāns tapa pēdējo trīs vasaru ceļojumu laikā Francijā, Grieķijā un Itālijā, tās bija intensīvas rakstīšanas darba dienas. Ikdienā Latvijā strādāju pietiekami radošā un svarīgā pamatdarbā, tāpēc uzskatu, ka paralēli tam rakstīt nav iespējams. Turklāt to arī nemaz nevēlos, jo abiem darbiem sevi veltu pilnībā, nevis puskāju vienā jomā un puskāju otrā. Tāpēc pilna laika rakstniece esmu reizi gadā, vienu mēnesi. Nerakstu gan gluži katru dienu, mans ritms ir divas trīs dienas rakstīt un tad dažas dienas būt brīvai, bet, kad strādāju, pie darbagalda sēžos ap deviņiem rītā un rakstu sešas, astoņas vai pat divpadsmit stundas, īstas pilnas dienas.