Līdz ar Lietuvas plāniem būvēt jaudīgu vēja parku netālu no Latvijas robežas, Skaistkalnes iedzīvotāji satraucas par tā darbības ietekmi uz karsta kritenēm un risku, ka varētu rasties jauni zemes iegruvumi. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) savukārt ir nobažījusies par iecerētā parka ietekmi uz Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmu.

Kritenes – arī Lietuvas pusē

Skaistkalne ir īpaši aizsargājama dabas teritorija, jo tajā sastopamas karsta kritenes jeb zemes virsējo slāņu iegruvumi, kas veidojas vietās, kur, pazemes ūdeņiem izskalojot iežus, rodas tukšumi. Tautā karsta kritenēm doti savi nosaukumi, piemēram, Kazas un pat Nāves dobe. Vislielākā virszemes karsta formu izplatība Latvijas teritorijā ir austrumos no Skaistkalnes, tā turpinās Lietuvas teritorijā, kur atrodas Biržu reģionālais parks.

Tieši Biržu rajonā – Panevēžas apriņķa Nemuneļa Radvilišķu un Paroveja ciemu apkārtnē – iecerēts būvēt lielu vēja parku, kurā būs līdz pat 35 vēja elektrostacijām – katras jauda līdz 7,5 megavatiem (MW), torņa augstums līdz 180 metriem (m), rotora diametrs līdz 180 m, augstākais punkts līdz pat 270 m.

Iecere pamatīgi satraukusi skaistkalniešus, jo projekta vieta tā tuvākajā punktā atrodas 0,88 kilometru (km) attālumā no abu valstu robežas, bet tuvākā apdzīvotā vieta – Skaistkalne – ir vien 2,8 km attālumā. Savukārt tuvākā dzīvojamā apbūve Latvijas teritorijā atrodas 1,20 km attālu no tuvākās plānotās vēja elektrostacijas.