Edgars Freimanis strādā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra (NMC) Sejas un žokļu ķirurģijas traumpunktā par ārsta palīgu. 

Šomēnes viņš saņēmis ārsta grādu – tikko aizstāvējis savu diplomdarbu, pētījums ir par traumām, ko guvuši elektroskrejriteņu lietotāji. Pats atzīst, ka diezgan vēlu sācis studijas, nu jau 17–18 gadus nostrādājis Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Sejas un žokļu ķirurģijas traumpunkta uzņemšanas nodaļā. Paralēli strādā farmācijas industrijas uzņēmumā par medicīnisko konsultantu. 

"Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas traumpunktā strādāju nepilnu slodzi – priekš sevis, priekam,"

sarunā saka E. Freimanis. Aprīlī sadarbībā ar Valsts policiju tika publicētas atziņas no mediķa pētnieciskā darba par traumām, ko cilvēki guvuši, braucot ar e-skūteriem, un nonākuši slimnīcā. No 2021. līdz 2023. gadam PSKUS ar dažādām galvas un sejas traumām pēc elektroskrejriteņu negadījumiem ārstējušies 410 cilvēki. Mūsu sarunas iemesls ir E. Freimaņa pētījums.

Vai pats esat kādreiz braucis ar elektrisko skrejriteni?

E. Freimanis: Es personīgi nekad neesmu braucis ar tiem. Tik mazi riteņi utt. – no paša sākuma bija skaidrs, ka tas nekas prātīgs nav. Protams, braukt var, galvenais – braukt prātīgi.

Kas jūs mudināja veikt minēto pētījumu?

Pievērsu uzmanību šim tematam, jo pēdējā laikā ļoti daudz bija tādu traumu, pēdējos gados vasaras sezonā nav bijušas dežūras, kad nebūtu kaut viens tāds gadījums. Aizpagājušā gada vasarā vismaz 3–4 gadījumi dienā.