Lielbritānijā ārpus Londonas bijuši tikai seši Saeimas vēlēšanu iecirkņi

Lielu vilšanos vēlēšanu dienā piedzīvojuši mūsu tautieši Lielbritānijā. Ārpus Londonas bija tikai seši iecirkņi, turklāt neviens no tiem nebija tādās Latvijas diasporas blīvi apdzīvotās vietās kā Birmingema, Mančestera vai Liverpūle. Visvairāk apdalīti bijuši tautieši Skotijā – tur nebija neviena vēlēšanu iecirkņa, vēsta 360TV Ziņas.

33 valstīs bija atvērti 82 vēlēšanu iecirkņi, taču lielu vilšanos piedzīvoja mūsu tautieši Lielbritānijā. Ārpus Londonas bija tikai seši iecirkņi, turklāt neviens no tiem nebija vietās, kur dzīvo daudz Latvijas valstspiederīgo – iecirkņu nebija ne Birmingemā, ne Mančestrā, ne Liverpūlē.

Visvairāk apdalīti jutušies baltieši Skotijā, kur nebija neviena balsošanas iecirkņa. Lai nokļūtu līdz tuvākajiem iecirkņiem, Ziemeļanglijā dzīvojošajiem latviešiem nācies mērot pat simtiem kilometru tālu ceļu, kas nozīmē arī papildu izdevumus.

Anglijas pilsētā Bredfordā dzīvojošajam Uldim Balodim līdz tuvākajam vēlēšanu iecirknim Bristolē bija jābrauc nepilnu stundu, un viņš uzskata, ka tas vēl esot tuvu.

Kā alternatīva ir iespēja balsot pa pastu, tomēr arī šim risinājumam cilvēki neesot īsti uzticīgi.

Skotijā nebija neviena vēlēšanu iecirkņa. Par situāciju sašutusi tur dzīvojošā Laura Lapsiņa. Lai ar vilcienu nokļūtu līdz tuvākajai Anglijas pilsētai Bredfordai, vienā virzienā ceļā jāpavada četras stundas, bet biļete maksājot vismaz 150 britu mārciņas. Savukārt no Skotijas ziemeļu daļas, kur arī dzīvo daudz latviešu, ceļā var paiet pat septiņas stundas.

“Ir kārtējās Saeimas vēlēšanas, kurās Latvijas pilsoņiem Skotijā nav vārda teikšana. Mēs šeit esam vairāk nekā astoņi tūkstoši cilvēku. Un kārtējo reizi mums nav sava vēlēšanu iecirkņa,” 

saka Lapsiņa.

Arī Mančestrā dzīvojošā latviete Lija Baha Kaufmane ir ļoti nepatīkami pārsteigta, ka emigrācijas tautiešu blīvi apdzīvotajos reģionos Anglijā nebija neviena balsošanas iecirkņa.

“Te ir tik daudz latviešu apkārtnē, un faktiski tuvākais mums tagad ir Bredforda, kas ir stundas braucienā. Daļai cilvēku ir tā vēlme atgriezties Latvijā, un viņiem tomēr gribētos redzēt, ka tas ir sakārtots un lai viņi ar savu balsi un ar to, ka viņi ir piedalījušies vēlēšanās, tomēr to valsti ir mēģinājuši palīdzēt sakārtot,” viņa stāsta.

Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās iecirkņi bijuši gan Mančestrā, gan Liverpūlē, taču šoreiz to tur nav. Kā norāda Lija, galvenā problēma, iespējams, esot aktīvistu trūkums, kas uzņemtos vēlēšanu organizēšanu, kā arī politiskā līdera trūkums, kurš spētu mobilizēt emigrantus.

“Grūti saprast, kāpēc tas tā ir, jo tad, kad vēlējām toreiz par Kaimiņu, tad bija. Tad es pati vēlēšanu komisijā strādāju, tad bija. Un tiešām atsaucība šeit bija liela, kaut kādi 80 un vairāk cilvēki toreiz nobalsoja,” viņa saka.

Savukārt Bristoles vēlēšanu iecirkņa pārstāve Elīna Bīta norāda, ka organizēt vēlēšanas ārvalstīs nemaz neesot sarežģīti. Sarežģītākais esot atrast piemērotas telpas, jo balsu skaitīšana ilgstot pat visu nakti un ne visas telpas iespējams izmantot tik ilgi. Pārējās organizatoriskās lietas, tostarp ar lieliem attālumiem saistītās izmaksas gan Centrālās vēlēšanu komisijas, gan tās pārstāvju gadījumā, tiekot apmaksātas.

Kāpēc šāda situācija izveidojusies Lielbritānijā, kur dzīvo Latvijas lielākā diaspora – vairāk nekā 160 tūkstoši tautiešu? Uz šo jautājumu atbild Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris.

“Ārvalstu iecirkņus sākotnēji izveido pēc Ārlietu ministrijas priekšlikuma. Tad, kad šāds priekšlikums ir pieņemts, iztirzāts izskatīšanai un arī lēmums pieņemts par šo iecirkņu izveidošanu, pēc tam tas tiek publicēts un tiek uzrunāti diasporas iecirkņi,” skaidro Zviedris.

Viņš norāda, ka tieši diasporas organizācijas ir tās, kuras iesaka vēlēšanu iecirkņu izveidi konkrētās vietās.

“Diasporas un diasporas organizācijas ir tās, kas arī iniciē šo,” uzsver CVK vadītājs. 

VIDEO: