21 °C
Piedāvājam Latvijas 2023. gada notikumu fotomirkļus.
Grimstošā Jēkabpils. Kā ziņas no grimstoša “Titānika” – tāda brīžiem bija sajūta janvārī, lasot dramatisko informāciju par Jēkabpils plūdiem. Sliktākais scenārijs – pārrauts aizsargdambis – tomēr izpalika
Skolotāji streiko. Nevienojoties ar valdību par pedagogu atalgojuma celšanu un slodžu sabalansēšanu, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) 24. aprīlī sāka trīs dienu streiku, kuru ievadīja vērienīgs protesta gājiens.
Tas tak nav zelts, bet tā ir bronza! Latvijas hokeja izlasei vēsturisks panākums – pirmo reizi izcīnītas medaļas pasaules čempionātā.
Jauns prezidents, jauns stils. “Es ļoti labi apzinos, ka no Valsts prezidenta sabiedrība sagaida vairāk, nekā Satversme juridiski paredz,” vēl pirms ievēlēšanas intervijā “Latvijas Avīzei” atzina Edgars Rinkēvičs. Tās nebija tikai standartfrāzes. Jau kopš pirmās dienas prezidenta amatā E. Rinkēvičs ir ļoti vērīgi centies tvert sabiedrības noskaņojumu, un tas atbalsojies arī viņa darbakārtībā, publiskajos paziņojumos un iniciatīvās. Viena no pazīmēm, kas viņu atšķir no priekšgājējiem – dzīvā komunikācija sociālajos tīklos, kur netrūkst asprātību un vārdu spēļu, piemēram, par reģionālās vizītes laikā “savārītajām ziepēm”. Attēlā: Valsts prezidents E. Rinkēvičs apmeklē kosmētikas mājražotāju SIA “Silmachy remedies”.
Starts Valsts aizsardzības dienestam. Pēc ilgstošām debatēm Saeima 5. aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Valsts aizsardzības dienesta (VAD) likumu. Pirmajā iesaukumā, kuram pieteikšanās bija brīvprātīga, dienestu šogad sāka 254 Latvijas pilsoņi. Šiem jauniešiem, ja viņi vēlēsies, tiks nodrošinātas bezmaksas studijas valsts augstskolās un koledžās. Nākamā gada janvārī pirmo reizi tiks rīkota izloze par jauniešu iesaukšanu VAD obligātā kārtā. Attēlā: Ādažu bāzē 15. jūlijā notika valsts aizsardzības dienesta karavīru Vecāku diena, kad tuvinieki varēja satikties ar jauniešiem un iepazīt dienesta apstākļus.
Pazudusī Justīne. Vairāk nekā mēnesi tika meklēta Rēzeknes novada Rogovkā pazudusī septiņgadīgā meitene Justīne Reinikova. Jūnijā policija viņu atrada mirušu kādā pamestā mājā mežā. Pašlaik aizdomās par Justīnes slepkavību tiek turēts viņas tēvs un audžumāte.
Žogu gaidot. Austrumu robežas stiprināšana iepriekšējos gados atstāta novārtā, atzīst politiķi. Atbildību par to gan neviens nav uzņēmies. Pašlaik tiek solīts žogu uz robežas izbūvēt līdz 2024. gada beigām, pārējo infrastruktūru 2025. gadā. Pēc tam vēl paredzēts robežjoslas ierīkošanas trešais posms – aprīkošana ar tehnoloģijām.
Ukrainai jāuzvar! 24. februārī apritēja gads, kopš Krievija sāka pilna apmēra uzbrukumu Ukrainai, bet okupanti nav atteikušies no saviem neģēlīgajiem nodomiem un karš turpinās. Tāpēc turpinājās arī Latvijas palīdzība un atbalsts Ukrainai. Attēlā: Ukrainas bērni viesojas Latvijas valdības ēkā šā gada septembrī.
Kopā būt! Patriotiskā un pacilātā noskaņojumā no 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā tika aizvadīti XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki.
Dinamisma meklējumos. “Ja šajā valdībā nevar rast dinamismu, ir nepieciešama jauna valdība,” ar tādiem vārdiem premjers Krišjānis Kariņš 14. augustā pieteica savu demisiju. Šāds pamatojums izraisīja ironiskas piezīmes, jo iemesls trīs mēnešus ilgušajai politiskajai spēlei bija pavisam cits – politiskais darījums, kuru prezidenta pirmsvēlēšanu laikā “Jaunā Vienotība” bija noslēgusi ar “Progresīvajiem” un ZZS. Nodevis amatu savai pēcnācējai Evikai Siliņai, K. Kariņš trūkstošo dinamismu cer rast kādā starptautiskā amatā, taču Latvijā viņš pēdējā laikā ir zem kritikas zalvēm, jo gaismā nāk dažādi iepriekš noklusēti fakti no premjerēšanas laikiem, piemēram, paradums bieži izmantot dārgus privātos avioreisus. Attēlā: Krišjānis Kariņš apmeklē Dobeles novadu, kuru 7. augustā pamatīgi postīja vētra un krusa.
Pārspējām arī Lietuvu. Vēl viens liels un vēsturisks panākums Latvijas sportā – 5. vieta pasaules čempionātā basketbolā, pārspējot daudzas spēcīgas izlases un, kas ne mazsvarīgi, sagraujot arī brāļus lietuviešus, kuriem šis sporta veids ir gandrīz vai kā reliģija. Attēlā: basketbolists Artūrs Žagars līksmo pēc kārtējās uzvaras.
Kuldīgas panākums Latvijā ir tikai divas vecpilsētas, kuras iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā – iepriekš Vecrīga, tagad arī Kuldīga, kas priecīgo ziņu no Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā notiekošās UNESCO sanāksmes saņēma septembrī.
Valdības prioritātes. Premjeres Evikas Siliņas vadītā koalīcija pagaidām īpaši nevar lepoties ar daudziem paveiktiem darbiem, tomēr divus pasludinātos ideoloģiskos mērķus – Stambulas konvencijas ratifikāciju un partnerattiecību institūta ieviešanu – tā, neskatoties uz oponentu iebildumiem un asām diskusijām Saeimā, jau paguvusi izpildīt.
Beidzot jauni vilcieni. Vairākas reizes solīti, bet pārcelti, gada nogalē pasažierus tomēr sāka pārvadāt jaunie elektrovilcieni «Vivi», kurus ražojis Čehijas uzņēmums «Škoda Vagonka».
Ķirša laiks Rīgā. Asfalts bija iemesls, kāpēc vasarā ragos sagāja iepriekš šķietami tik saskanīgais Rīgas vadītāju pāris – mērs Mārtiņš Staķis un vicemērs Vilnis Ķirsis. Šajā brīdī atklājās, ka M. Staķa vadības stils neapmierina arī citus partnerus un vienīgais viņa balsts domē palikusi partija “Progresīvie”, kuras biedrs viņš nemaz oficiāli nav. 3. jūlijā M. Staķis paziņoja par demisiju, savukārt 17. augustā par jauno Rīgas domes priekšsēdētāju tika apstiprināts V. Ķirsis. Attēlā: Mārtiņš Staķis (no kreisās), Vilnis Ķirsis un Edvards Ratnieks preses konferencē par Ukrainas bēgļu atbalsta un integrācijas centra «Rīgas sirds» tapšanu Rīgas rātsnamā.
Rimševičam seši. Gandrīz sešus gadus pēc aizturēšanas līdz tiesas spriedumam pirmajā instancē tika skandalozā lietaar nu jau bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču. Tiesa viņu atzina par vainīgu kukuļņemšanas lietā un piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, kā arī mantas konfiskāciju. Par vainīgu tika atzīts arī būvuzņēmējs Māris Martinsons, kuram tiesa piesprieda cietumsodu uz pieciem gadiem. Bet tiesāšanās visdrīzāk turpināsies.
