12 °C
Augļu dārzos kārtējo reizi būs jāiztiek bez izcilām ražām. Ieilgušās, nepareizās, ziedoņa laikā nevajadzīgās negatīvās temperatūras augļu kokiem nodarīja neatgriezeniskus bojājumus, gan pumpuriem plaukstot, gan ziedot, gan noziedot. Atšķirīgi katrā pagastā un katrā dārzā.
It kā nepietiktu ar sala postījumiem, dārzos, kuros augļu raža būs, par sevi pārāk uzkrītoši liek manīt ābeļu un bumbieru kraupis. Turpinoties augļu briešanai, turpinās arī kraupja infekcijas sekundārā attīstība. Augustā slimības attīstībai parasti pietiek gan mitruma, gan siltuma, tāpēc, ja infekcija augļu koka vainagā ir, tad saskatīt pazīmes uz tīrajiem augļiem ir tikai laika jautājums. Tādēļ, ievērojot nogaidīšanas laiku līdz ražas novākšanai, vēlās rudens un ziemas šķirnes augļus, izmantojot atbilstoša fungicīda smidzinājumu, var aizsargāt no kraupja infekcijas izplatības.
Jau jūlija sākumā VAAD inspektori pamanīja augļu parastās puves pazīmes uz augļiem. Stipri kraupainie un tādēļ saplaisājušie, arī iepuvušie augļi ar smaržu pievilina kukaiņus, kas savukārt pārnēsā ierosinātājus pa visu dārzu. Gan augļu parastās puves, gan kauleņkoku pelēkās puves bojātos augļus no dārza vajadzētu izvākt, lai nepaliktu infekcijas perēkļi nākamajam gadam, tomēr lieldārzos to izdarīt ir neiespējami.
Kā jau vairākkārt pierādījies – slimību ierosinātāji pārziemo arī zaros, tāpēc stipri bojātos vajadzētu likvidēt, lai mazāk pārsteigumu pavasarī.
Tiesa, puvju bojātos ir diezgan grūti atšķirt no salā cietušajiem.
Ķiršu stādījumos turpinās izplatīties kauleņkoku lapbire. Slimība bojā zarus, koki paliek bez funkcionēt spējīgām lapām, pasliktinās ziemcietība. Pēc ražas novākšanas minētās slimības iespējams ierobežot ar piemērota fungicīda smidzinājumu.
Augustā turpināsies bumbieru–kadiķu rūsas attīstība – šogad daļā dārzu oranžie plankumi pārklāj gandrīz visas lapas. Izskatās dekoratīvi, bet, ja lapu apakšpusē šobrīd vēl gludajos izaugumos briestošajām sporām, kuras septembrī lidos pārziemot uz kadiķiem, nekas netraucēs, veidosies pamatīgs jaunās infekcijas fons. Protams, par to spriest ir pāragri, jo priekšā, ja pieskaita neiesākušos vasaru, ir trīs gadalaiki – katrs ar savām kaprīzēm. Oranžo plankumu veidošanās dažviet novērota arī uz augļiem.
Augustā būs jau novākta upeņu, jāņogu un ērkšķogu raža. Uz krūmogulāju lapām turpinās attīstīties ogulāju lapu sīkplankumainība, ogulāju lapu iedegas, ērkšķogu Amerikas miltrasa, arī ogulāju kausiņrūsa. Slimību izplatību iespējams ierobežot ar atbilstoša fungicīda smidzinājumu, ja tas nepieciešams.
Plānojot ierīkot jaunu zemeņu stādījumu, laikus ieteicams pārliecināties par maijvaboļu kāpuru klātbūtni izvēlētajā platībā. Zemenes ar kāpuriem nesadzīvos, bet kāpuri ar zemenēm gan, jo tie turpmākos četrus gadus grasās baroties ar zemeņu saknēm. Ja kaitēkļi zemē atrodami, tad lauks labāk atstājams melnajā papuvē.
Tāpat par zemu nenovērtēsim Spānijas kailgliemežu klātbūtni laukmalā – kā jau visēdājiem sabojāt ogu ražu nākamvasar tiem būs tīrais nieks. Stādus vēlams iegādāties sertificētus, jo, iestādot nezināmas izcelsmes augus, pastāv liels risks pie reizes iestādīt diezgan garu slimību klāstu – ādaino puvi, antraknozi, sakņu puves un citas. Ja stādījumā pēc ražas novākšanas lapas inficē zemeņu lapu brūnplankumainība, zemeņu lapu baltplankumainība, zemeņu miltrasa, arī slapjajai vasarai raksturīgā pelēkā puve, tad, lapas nopļaujot un izvācot no stādījuma, infekcijas iespēja nākamgad samazināsies.
Šomēnes vasaras aktīvā dzīve noslēdzas lielākajai daļai augļu dārzu kaitēkļu. Daļai no tiem noteikti paliks nepadarīta darba sajūta, jo pietrūka ražas, ko sabojāt, arī laikapstākļus gan tauriņi, gan naktstauriņi varēja vēlēties siltākus un sausākus. Tie, kuriem būs izdevies kļūt no oliņas par kāpuru un ābolā gan labi paēst, gan izaugt, dosies prom no ābola, lai iekūņotos un pavasari sagaidītu zemsedzē, mizas spraugās vai zem sūnām. Šādi savu turpmāko dzīvi organizē ābolu tinēja, ābolu zāģlapsenes, pīlādžu tīklkodes kāpuri. Arī smiltsērkšķu raibspārnmušas un ķiršu raibspārnmušas kāpuri, plūmju tinēja un plūmju zāģlapseņu kāpuri pamet ogas, līdzko jūtas pietiekami barojušies un gatavi patstāvīgai dzīvei. Tādēļ zemē nokritušajās ogās bieži vien to vairs nav – tas ir pārliecinošs pierādījums, ka bojātās ogas un augļi jānovāc no koka vai jāsalasa regulāri. Tā iespējams ierobežot kaitēkļu izplatību ar dabai draudzīgiem paņēmieniem.
Bumbieru pangodiņa kāpuri un ābeļu lapu pangodiņa kāpuri arī jau ir iekūņojušies augsnē, gaidot pavasari. Lapu koku nevienādā mizgrauža vaboles neuzkrītoši dzīvo augļu koka iekšpusē izveidotajās ejās – rudens pusē tās sevi nenodod, lai varētu mierīgi pārziemot. Ābeļu ziedu smecernieka vaboles pirmās mostas pavasarī un, meklējot ziemošanas vietu, par labām atzīs ap koku stumbriem apliktās kukaiņu ķeramās jostas.
VAAD mājaslapā sadaļā noverojumi.vaad.gov.lv katru dienu pieejama jaunākā informācija par kultūraugu sējumos un stādījumos novērotajiem nekarantīnas kaitēkļiem, slimībām, kā arī kultūraugu attīstības stadijām.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV dārza darbu kalendāra vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem LASI.LV atlasītus rakstus par dārza, dabas, recepšu tematiku.
Ko tu saņemsi:
🌱 Noderīgus padomus par dārza un mājas kopšanu, aktuālo dārza darbu kalendāru
🍏 Sezonālas un veselīgas receptes
🐾 Ieteikumus par mājdzīvnieku aprūpi
🌿 Stāstus par Latvijas dabu un vidi
⚖️ Praktisku informāciju par tiesībām un ikdienas jautājumiem
