Kāpēc aug interese par jauniem mājokļiem, ja lielākajai daļai jau ir savs īpašums?

Lai gan vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev vai tuviniekiem piederošā mājoklī, bieži tie ir pārapdzīvoti un ar zemu energoefektivitāti. Pārapdzīvotības rādītāji viena mājokļa ietvaros 2023. gadā Latvijā sasniedza 41%, kas ir krietni virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja (17%), liecina Eurostat.

Ņemot vērā, ka šobrīd novērojami priekšnosacījumi mājokļu tirgus attīstībai un pieprasījums pēc jauniem īpašumiem pieaug, šis ir izdevīgs brīdis, lai iegādātos jau gatavus mājokļus jaunajos projektos, stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Cenas aug, tomēr saglabājas zemākas nekā kaimiņvalstīs

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP) gada laikā mājokļu cenas palielinājās par aptuveni 8,1%, un cenu kāpums turpinās arī šogad. Lai gan mājokļu cenas aug, Latvijā tās arvien ir izteikti zemākas nekā kaimiņvalstīs. Piemēram, vidējā cena dzīvoklim jaunajā projektā Rīgā ir aptuveni 2500 - 2700 eiro par kvadrātmetru, tikmēr Igaunijā un Lietuvā – ap 4000 eiro par kvadrātmetru. Līdzīgas atšķirības ir arī otrreizējā tirgū, tāpēc summa, par kuru Rīgā mēs varam nopirkt dzīvokli jaunajā projektā, ir līdzīga tai, par kuru otrreizējā tirgū īpašumu varam nopirkt Viļņā vai Tallinā.

Nenoliedzami jaunu īpašumu cenas ir augstākas par otrreizējā tirgū pieejamajiem īpašumiem, taču svarīgi ņemt vērā arī ilgtermiņa faktorus, piemēram, energoefektivitāti, kas ietekmē gan iedzīvotāju labbūtību, gan finanses, veicot ikmēneša komunālos maksājumus. 37% Latvijas iedzīvotāju dzīvo mājokļos, kur pēdējo piecu gadu laikā veikti kādi energoefektivitātes uzlabošanas darbi (logu, siltumizolācijas, jumta nomaiņa u.tml., 2023. gada dati), liecina Eurostat. Arī izvēloties jaunu mājokli, energoefektivitāte ir svarīgs faktors vairāk nekā pusei jeb 55% Latvijas iedzīvotāju, liecina Luminor martā veiktās aptaujas dati*.

Runājot par mājokļu veidiem, Luminor bankas dati liecina, ka vairākus gadus iedzīvotāju primārā izvēle ir bijuši divistabu dzīvokļi sērijveida mājās. Taču šogad iedzīvotāji, iespējams, īsteno iepriekš atliktus darījumus, tāpēc biežāk esam kreditējuši dzīvokļus jaunajos vai renovētu māju projektos (34%), tādējādi šobrīd izlīdzinot tendenci un pieprasījumu ar sērijveida dzīvokļiem (32%).

Dzīvojam šauri un izmaksas ir zemākas nekā vidēji ES

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jeb 83% dzīvo sev vai tuviniekiem piederošā mājoklī, kas ir krietni virs Eiropas Savienības vidējā rādītāja (69%). Taču, neraugoties uz to, ka Latvijā iedzīvotājiem īpašums biežāk pieder, nekā tiek īrēts, kopumā dzīvojam šaurāk kā Eiropā – vidējais mājokļa lielums Eiropā ir 1,6 istabas uz cilvēku, kamēr Latvijā tikai 1,1 istaba. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji biežāk dzīvo vairāki vienā īpašumā, līdz ar to uzrādītās izmaksas uz vienu cilvēku ir zemākas. Eiropas Savienībā 2023. gadā iedzīvotāji mājokļa izmaksās vidēji iztērēja aptuveni 20% no savas algas, kamēr Latvijā tie bija 17,8%. 

Latvijā vēl aizvien zemākās mājokļu cenas Baltijā

Lai gan vairums Latvijas iedzīvotāju dzīvo sev piederošā mājoklī, interese par jaunu mājokļu iegādi saglabājas liela. Luminor Baltijā izsniegto mājokļu kredītu apjoms pērn pieauga par 36%, salīdzinot ar gadu iepriekš. Vidējā mājokļa kredīta summa pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par 10%, šogad pārsniedzot 90000 eiro. Tas liecina, ka, neskatoties uz ekonomiskajiem izaicinājumiem, cilvēki joprojām ir gatavi iegādāties jaunus mājokļus. Ņemot vērā, ka procentu likmes stabilizējas un tirgū pieejams piedāvājums gan jaunajos projektos, gan otrreizējā tirgū, šobrīd ir īpaši piemērots brīdis, lai apsvērtu nekustamā īpašuma iegādi. Turklāt Latvija joprojām izceļas ar vienām no zemākajām mājokļu cenām Baltijā. Izmantojot šīs cenu priekšrocības, apvienojumā ar izdevīgām procentu likmēm, tieši šis brīdis var kļūt par izdevīgu starta punktu tiem, kuri vēlas iegādāties savu pirmo mājokli vai mainīt esošo pret ko jaunu un savām vajadzībām atbilstošu. 

*Luminor bankas aptauja Latvijā veikta 2025. gada martā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, aptaujājot 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondentiem bija iespēja izvēlēties vairākus atbilžu variantus, tādēļ procentu summas var pārsniegt 100%.