Krievijas raķešu triecienā Krivijrihai nogalināti trīs un ievainots 31 cilvēks

Krievijas armija trešdienas vakarā veica raķešu triecienu Ukrainas pilsētai Krivijrihai, nogalinot trīs un ievainojot 31 cilvēku, un nodarot postījumus civilajai infrastruktūrai, paziņoja varas iestādes.

Pilsētas aizsardzības padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Vilkuls platformā "Telegram" rakstīja, ka pirmajās stundās pēc trieciena no gruvešiem izglābti 18 cilvēki. Ugunsgrēks ir nodzēsts, taču turpinās meklēšanas un glābšanas operācija.

Kā informēja Vilkuls, ievainots 31 cilvēks, kuru vidū ir arī 13 gadus veca meitene. 28 cietušie nogādāti slimnīcā, un trīs ievainoto veselības stāvoklis tiek raksturots kā kritiski smags, savukārt 11 ievainotie atrodas smagā stāvoklī.

Valsts ārkārtējo situāciju dienests paziņoja, ka raķete trāpījusi piecstāvu viesnīcā, izraisot ugunsgrēku. Ēkā tika sagrauta kāpņu telpa, un zem gruvešiem var būt cilvēki.

Sākotnējā informācija liecina, ka triecienā bez viesnīcas cietušas arī 14 daudzstāvu ēkas, divas skolas, divi bērnudārzi, kultūras iestāde, pasts un juridisko personu objekti.

ISW: ASV izlūkošanas datu apmaiņas apturēšana var pastiprināt Krievijas gaisa triecienus Ukrainā

Izlūkošanas informācijas apmaiņas starp ASV un Ukrainu apturēšana var būtiski pastiprināt Krievijas aviāciju, jo līdz šim tās spējas būtiski ierobežoja ukraiņu spēku triecieni par militārajiem objektiem Krievijas iekšienē, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) ziņojumā.

Tas varētu ietekmēt karadarbības gaitu, palielinot Krievijas gaisa uzbrukumu biežumu un efektivitāti, secinājuši ISW eksperti.

Kā norāda ISW analītiķi, bez piekļuves ASV izlūkošanas datiem Ukrainai būs mazāk iespēju trāpīt Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmām. Krievijas lidmašīnas varēs rīkoties agresīvāk, samazinot attālumu, no kura plānot bumbu un raķešu palaišanu uz Ukrainas teritoriju.

"Kremlis vairākkārt ir uzstājis uz to, ka jebkura miera līguma ietvaros ir jāpārtrauc jebkāda ārvalstu palīdzība Ukrainai," atgādināts ziņojumā.

Analītiķi norāda, ka Ukrainas triecieni militārajiem objektiem Krievijas teritorijā ir būtiski ietekmējuši Krievijas karaspēka kaujas spējas. Jo īpaši munīcijas noliktavu iznīcināšana Tveras apgabala Toropecā un Krasnodaras novada Tihoreckas arsenālā samazināja raķešu un šāviņu krājumus, kas vājināja Krievijas armijas spējas.

"Krievijas spēki iepriekš izmantoja savu pārsvaru artilērijas un gaisa triecienu ziņā, lai sasniegtu taktiskos mērķus, iznīcinot apdzīvotas vietas pirms kājnieku izvietošanas uzbrukumam," pausts ISW ziņojumā.

"Ukrainas triecieni militārajiem objektiem Krievijā ir arī izspieduši Krievijas gaisa operācijas tālāk no Ukrainas uz Krievijas aizmugures rajoniem, neļaujot aviobumbām un raķetēm no Krievijas gaisa telpas trāpīt Ukrainas priekšējām pozīcijām," 

secinājuši ISW eksperti.

Jau ziņots, ka ASV prezidenta Donalda Trampa un ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa tikšanās ar Ukrainas prezidentu pagājušajā piektdienā Baltajā namā pārauga atklātā strīdā, un šonedēļ ASV apturēja militāro palīdzību Ukrainai.

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) direktors Džons Retklifs trešdien apstiprināja, ka iesaldēta arī dalīšanās ar izlūkošanas informāciju.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 881 800

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 881 800 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 10 261 tanku, 21 311 bruņutransportierus, 24 108 lielgabalus un mīnmetējus, 1306 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1096 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 331 helikopteru, 27 929 bezpilota lidaparātus, 3085 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 39 606 automobiļus un autocisternas, kā arī 3769 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.