11.2 °C
Lielbritānijā viļņošanos izraisījuši ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa nievājošie izteikumi par iespējamu Eiropas valstu kontingenta sūtīšanu miera uzturēšanai Ukrainā. Daudzi britu politiķi pauduši, ka Venss šādi izrādījis necieņu tiem Apvienotās Karalistes karavīriem, kuri kopā ar amerikāņiem cīnījušies un krituši karos Irākā un Afganistānā.
"Nejauša valsts"
Venss intervijā telekanāla "Fox News" raidījumu vadītājam Šonam Hanitijam otrdien komentēja iespējamu Eiropas karavīru izvietošanu Ukrainā, par ko ASV viceprezidents pauda skepsi. Miera uzturēšanas kontingenta vietā daudz lielāku labumu dotu pagaidām vēl neparakstītais Vašingtonas un Kijivas līgums par kopīgu Ukrainas derīgo izrakteņu izmantošanu, argumentēja republikāņu politiķis. Viņš skaidroja, ka amerikāņu strādnieku atrašanās Ukrainā būtu pietiekama garantija pret iespējamu Krievijas atkārtotu uzbrukumu.
"Ja jūs gribat īstas drošības garantijas, ja jūs patiešām gribat nodrošināties, lai Vladimirs Putins Ukrainai neuzbrūk atkal, labākās drošības garantijas ir sniegt amerikāņiem ekonomiskus labumus nākotnē Ukrainā,"
paziņoja Venss. "Tās ir daudz labākas drošības garantijas par 20 000 karavīru no nejaušas valsts, kas nav karojusi 30 vai 40 gadus," piebilda ASV viceprezidents, ar šiem vārdiem izraisot sašutumu britu politiskajās aprindās un medijos. Par pamatu šādai reakcijai ir fakts, ka līdz Vensa paziņojumam visaktīvāk par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu pēc miera noslēgšanas runājuši tieši Lielbritānijas un Francijas līderi. Šī iemesla dēļ briti Vensa teiktajā saskatījuši necieņu pret britu karavīriem. Jāpiebilst, ka Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers Eiropas līderu samitā Londonā svētdien paziņoja par vēlmi izveidot brīvprātīgu valstu koalīciju, kas pēc miera noslēgšanas sūtīs karavīrus uz Ukrainu. Britu premjers tomēr nav atklājis, kuras tieši valstis ir piekritušas piedalīties šādā koalīcijā. Stārmers arī piebildis, ka šiem Eiropas centieniem vajag ASV atbalstu, lai varētu atturēt turpmāku Krievijas agresiju. ASV prezidents Donalds Tramps līdz šim ir atteicies piekrist jebkādai ASV iesaistei miera garantēšanā.
Venss skaidrojas
Virkne britu politiķu jau reaģējuši uz Vensa izteikumiem, kurus uzskata par savu karavīru nonievāšanu. Briti steiguši uzsvērt, ka Apvienotā Karaliste bija kopā ar ASV pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem un pievienojās Vašingtonas vadītajam iebrukumam Irākā 2003. gadā. Bijušais veterānu lietu ministrs Džonijs Mersers, kurš Apvienotās Karalistes kontingenta sastāvā trīs reizes devies uz Afganistānu,
Vensu nodēvēja par "klaunu", kā arī vērsa uzmanību uz Vensa lielu ievērību guvušo grāmatu "Hilbilija elēģija. Memuāri par ģimeni un kultūru, kas nonākusi krīzes situācijā".
"Viņš pats atzina, ka savu laiku jūras kājniekos pavadījis, "rakstot rakstus un uzņemot fotogrāfijas"," paziņoja konservatīvos pārstāvošais Mersers, apšaubot ASV viceprezidenta dienesta laikā paveikto. Jāpiebilst, ka šobrīd četrdesmit gadus vecais Venss no 2003. līdz 2007. gadam dienēja ASV jūras kājniekus, tostarp sešus mēnešus pavadot Irākā, kur viņš bija sabiedrisko attiecību speciālists. Kaujas operācijās viņš nav piedalījies. Opozīcijā esošo konservatīvo aizsardzības "ēnu" ministrs Džeims Kartlidžs pārmeta Vensam, ka tas "ignorējis" Irākā un Afganistānā karojušo britu karavīru "dienestu un upurus". Toriju politiķis arī atgādināja, ka NATO līguma 5. pants, kas paredz doties palīgā no uzbrukuma cietušai alianses valstij, vienīgo reizi iedarbināts tieši pēc 11. septembra teroraktiem. Afganistānā vien pēc 11. septembra teroraktiem dienējuši ap 150 000 britu militārpersonu, atgādina raidorganizācija BBC. Konservatīvo līdere Kemija Beidenoka tikmēr centusies nomierināt sašutušo britu emocijas un apšaubīja Vensam veltīto pārmetumu pamatotību. "Nedomāju, ka viņš patiesībā to pateica," pauda konservatīvo līdere, aicinot britus saglabāt "vēsu prātu".
Leiboristu valdība ir centusies neiesaistīties strīdā par Vensa izteikumiem. Premjers Stārmers tomēr trešdien parlamentā izmantoja izdevību un atgādināja, ka Irākā un Afganistānā krita 642 britu karavīri, kuru "drosme un upuri nekad netiks aizmirsti". Tieši ASV viceprezidentu Stārmers tomēr nepieminēja. Stārmers ir aktīvi atbalstījis Kijivu, tomēr centies nekritizēt Trampa administrācijas pieeju kara izbeigšanai Ukrainā. Vensa izteikumus komentējusi arī Parīze. "Mēs izrādām cieņu visu mūsu sabiedroto veterāniem un mēs sagaidām, ka tiks cienīti mūsu veterāni," paziņojis Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.
Saskaroties ar kritiku, Venss centies skaidrot savus izteikumus.
Viņš norādīja, ka intervijā Lielbritāniju un Franciju "pat nepieminēja". Abu šo valstu karavīri "kopā ar ASV drošsirdīgi ir karojuši pēdējos 20 gados", uzsvēra viceprezidents. "Bet atļaujiet man runāt tieši: ir daudz valstu, kuras brīvprātīgi piesakās (privāti vai publiski), kurām nav ne pieredzes kaujas laukā, ne bruņojuma, lai izdarītu kaut ko jēgpilnu," uzstāja Venss. Konkrētas valstis viņš tomēr nav nosaucis.
Kritizē Lielbritāniju
Jāpiebilst, ka Venss, kurš kopā ar Trampu pagājušajā nedēļā Baltajā namā asi kritizēja Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, ar saviem izteikumiem viļņošanos Apvienotajā Karalistē ir izraisījis arī iepriekš. Pērn vēlēšanu kampaņas laikā Venss paziņoja, ka leiboristu uzvara vēlēšanās ir padarījusi Lielbritāniju par "pirmo patiesi islāmisko valsti ar kodolieročiem". Minhenes Drošības konferencē viņš pārmeta Eiropas valstīm par vārda brīvības ierobežošanu. Par to Venss atgādināja arī pagājušajā nedēļā notikušajā Stārmera vizītes laikā Vašingtonā.
Trampa un Stārmera tikšanās laikā Baltajā namā Venss paziņoja, ka Lielbritānijā esot redzama "vārda brīvības ierobežošana", kas ietekmē ne tikai britus, bet arī "Amerikas tehnoloģiju kompānijas" un "Amerikas pilsoņus".
Uz šiem pārmetumiem Stārmers atbildēja, ka vārda brīvība britiem ir bijusi "ļoti, ļoti ilgu laiku", un būs "ļoti, ļoti ilgu laiku", par ko premjers esot lepns.
Aptauja
Kādi ir Donalda Trampa mērķi attiecībā uz Krieviju un Ukrainu?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
