Gints Jegermanis ir atvaļināts vēstnieks, bijušais diplomāts, tagad vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā. Pieredzējušais ārlietnieks no 2001. līdz 2005. gadam pildījis Latvijas pastāvīgā pārstāvja ANO pienākumu, strādādams Ņujorkā. Sarunā Jegermanim jautāju, kā vērtēt un ko gaidīt no ievēlētā 47. ASV prezidenta Donalda Trampa.

Prezidents Amerikā ievēlēts. Balsošanas otrdiena tiek raksturota kā ļoti nozīmīgs moments pasaulei, sīvākā cīņa par prezidenta amatu ASV vēsturē, kas notikusi saspringtākajā gaisotnē. Cik no minētā atbilst realitātei?

G. Jegermanis: Vēsturē nepazinām ko citu. Pirmoreiz par Savienoto Valstu prezidentu ievēlēts cilvēks, kurš pirms četriem gadiem mēģināja uztaisīt valsts apvērsumu. Tagad viņš atgriezies ar domu pabeigt šo projektu. Vēsturē ir tikai viena paralēle, visai neveikla, jo tad demokrātija Eiropā bija bērna autiņos. Vācijā tika ievēlēts Hitlers. Šobrīd esam galīgi neparastos apstākļos, kad demokrātijas šūpulis un liberālais projekts nonācis strupceļā. Valsts vadībā atkal nokļuvis vīrs, kurš savā ziņā pakļāvis Republikāņu partiju savām iegribām. Iepriekšējā reizē viņš apdedzinājās, jo tā sauktā "deep state", dziļā valsts, pretojās. No atmiņu stāstiem izriet, ka darbā pieņemtie padomnieki, visādas atvaļinātās militārpersonas mēģināja tālaika prezidentu Trampu savaldīt, novērst katastrofu. Arī 2021. gada 6. janvārī, pateicoties drošībniekiem, viņš nenonāca pie satracinātā pūļa, kad tas devās ieņemt Kapitoliju, parlamenta ēku.

Bet šodien esam pilnīgi jaunā, pasaulē nepieredzētā situācijā, kad lielākā demokrātija ievēlējusi pie varas cilvēku, kurš ir tiesāts, bet ne līdz galam notiesāts, 

procesi vēl turpinās, un tagad viņam dota vaļa kārtot lietas, kā pašam liekas pareizi.