Apvienotajā Karalistē ceturtdien notikušajās parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru svinēja leiboristi, kuru līderis Kīrs Stārmers jau piektdien stājās premjerministra amatā. Viņa priekšgājējs Riši Sunaks pēc konservatīvo ciestās sakāves tikmēr solījis atkāpties no Konservatīvās partijas līdera amata. Leiboristu uzvara iezīmē noslēgumu 14 gadus ilgušajai konservatīvo valdīšanai, kuras laikā premjera amatu ieņēma pieci dažādi politiķi, bet Apvienotā Karaliste izstājās no Eiropas Savienības (ES).

Vēlēšanu sistēmas īpatnības

Leiboristi vēlēšanās izcīnījuši 412 no kopā 650 vietām parlamentā. Savukārt konservatīvie spēja saglabāt tikai 121 vietu un cietuši smagāko sakāvi partijas pastāvēšanas vēsturē, vēsta raidorganizācija BBC. Liberāldemokrātu partija parlamentā nodrošinājusi 72 vietas, bet Skotu Nacionālā partija (SNP) – deviņas vietas. Mazāku skaitu vietu ieguva vēl virkne partiju, kā arī neatkarīgie kandidāti. Labēji populistiskā partija "Reform UK" ("Reformēt Apvienoto Karalisti"), kas agrāk bija zināma kā Breksita partija, parlamentā nodrošinājusi piecas vietas, bet šīs partijas līderis Naidžels Farāžs ar astoto mēģinājumu ir ievēlēts parlamentā. Jāpiebilst, ka leiboristi pārliecinošo uzvaru guvuši, saņemot apmēram 34% balsu. Tas ir tikai neliels kāpums salīdzinājumā ar vēlēšanām 2019. gadā, kad šī partija Džeremija Korbina vadībā cieta smagu sakāvi. Šoreiz britu mažoritārā vēlēšanu sistēma strādāja leiboristu labā, ņemot vērā labējo vēlētāju balsu sadalīšanos starp konservatīvajiem, par kuriem balsoja 24% vēlētāju, un Farāža partiju, kuru atbalstīja 14% balsstiesīgo. Leiboristu pārliecinošo uzvaru sekmēja arī SNP novājināšanās skandālu dēļ, norāda BBC. Leiboristi tomēr zaudēja vairākiem neatkarīgajiem kandidātiem, kuri vēlēšanās aģitēja par atbalstu palestīniešiem. Šādi zaudējumi piedzīvoti īpaši tajos vēlēšanu apgabalos, kur dzīvo daudz musulmaņu, skaidro BBC. SNP sliktie rezultāti savukārt varētu attālināt diskusijas par vēl viena Skotijas neatkarības referenduma rīkošanu, prognozē izdevums "Politico". Parlamenta vēlēšanās piedalījušies apmēram 60% balsstiesīgo britu, kas ir otrs zemākais rādītājs pēdējos simt gados.