Visbiežāk tā ir tikai gaisa tricināšana un atrunāšanās. Psihoterapeitu pieredze liecina – tie, kurus viņi aicina sevī kaut ko būtiski mainīt, pie viņiem pēc palīdzības vairs nevēršas vai arī nekad to nav meklējuši, jo ar sevi strādāt nevēlas. 

Tas nozīmētu kaut ko dzīves uztverē un uzvedībā izmainīt. Šādi cilvēki citus nedzird, viņi redz tikai sevi un dzīvi uztver kā ceļojošu teātri. Skatuve – tā ir viņu drošie mūri, kad tie sagrūst, viņi dodas tālāk – pasaule ir plaša.

Daudz grūtāk mainīt kaut ko globālajā politikā, jo visas sistēmas izmisīgi pretojas. Tieši Krievijas pārstāvniecība ANO Drošības padomē jau pirms iebrukuma Ukrainā nodrošināja Putina aizmuguri. Šī starptautiskā organizācija ir jāreformē nekavējoties, bet šajā virzienā nekas netiek darīts, visi tikai šausminās par ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša nekaunību.