Jau kādu laiku pienāk gan klusi, gan skaļāki signāli, ka 2024. gadā Latvija var pieredzēt ko tādu, kas šķita jau labi aizmirsts kopš 2009.–2010. gada budžeta izdevumu samazināšanas – proti, jostu savilkšanu. 

2024. gada sākums Evikas Siliņas valdībai bija visai idillisks – valdīja optimisms par finansiāli stabili aizvadīto 2023. gadu, pie apvāršņa jau bija saskatāma inflācijas mazināšanās, lielāka iedzīvotāju pirktspēja un tātad arī labāks noskaņojums sabiedrībā. Taču tikai dažus mēnešus vēlāk pie valdības finansiālajām debesīm sāka savilkties melni mākoņi. Kā gan tas ir gadījies?

Prognozes nepiepildījās

Lai izprastu situāciju, pirmkārt, vajadzētu atcerēties, kādas prognozes tika ieliktas 2024. gada budžeta skicē. Pirmais un svarīgākais rādītājs šajā aspektā bija inflācijas prognoze – Finanšu ministrija budžeta bāzes veidošanā ir izmantojusi pagājušā gada augusta prognozes un tās bija – 2024. gada vidējais inflācijas līmenis Latvijā būs 2,2%. Šī prognoze, gada vidējā inflācija, būtībā pasaka to, ka valdība bija rēķinājusies, ka 2024. gada sākumā inflācija joprojām būs apmēram 3–4% līmenī, līdzīgi kā, piemēram, Igaunijā, kur tā februārī bija 4,4% liela, un pakāpeniski samazināsies turpmāk gada laikā. Tobrīd tās bija ļoti adekvātas prognozes, jo prognozētā vidējā gada inflācija vēl 2023. gadā bija 10%, apmēram līdzīgi inflācijas samazināšanās tendences vērtēja arī citas institūcijas.