Dainis Bruģis ir mākslas vēsturnieks, savulaik bijis Rundāles pils muzeja Latvijas mākslas nodaļas vadītājs un direktora vietnieks zinātniskajā darbā. 

1992. gadā dibinājis restaurācijas uzņēmumu "Intarsija". Daudzu grāmatu autors, kas labi pārzina Latvijas muižu arhitektūru. Arī Mežotnes pils ilgstoši bijusi viņa interešu lokā. "Latvijas Avīzē" 3. aprīļa numurā rakstā "Kam vajag pili?" D. Bruģis teica: "Sāp sirds par to, kas notiek ar Mežotnes pili." Tobrīd (līdz 4. aprīlim) vēl norisinājās Mežotnes pils nomas tiesību atkārtotā izsole. Tagad noskaidrojies, ka arī tā noslēgusies bez rezultātiem. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsludinājuši jaunu nomas tiesību izsoli līdz šī gada 2. maijam. Savukārt nupat izveidota īpaša iniciatīvas grupa aicina iestāties pret Mežotnes pils atsavināšanu un atbalsta iniciatīvu Mežotnes pili pievienot Rundāles pils muzejam kā filiāli.

Padomju gados Rundāles pils muzejs bija uzņēmies tādu kā šefību par Mežotnes pili, kuru apsaimniekoja selekcijas un izmēģinājumu stacija – valsts iestāde. Lai ko mēs domātu par padomju laikiem, šīs stacijas vadībai jāpateicas, ka tā pēc kara postījumiem saglabāja pili un pat panāca, ka to sāk restaurēt.

D. Bruģis: Pēc daļējas sagraušanas 1944. gadā Mežotnes pils ilgstoši stāvēja drupās. No fasādēm pazuda cokola apšuvums un balkonu margas, no telpām – krāsnis un marmora palodzes. Pils atjaunošana sākās tikai 1959. gadā. Par to, ka tās rezultāts bija samērā kvalitatīvs, jāpateicas gan toreizējai Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacijas vadībai, gan Rundāles pils muzeja un pieminekļu nozares speciālistiem.