Ralfs Eilands. Turpina dziedāt un laulāt

Izklaides kanālā “360TV” pie skatītājiem atgriezies muzikālais pārvērtību šovs “Izklausies redzēts”, kurā septiņi sabiedrībā populāri mākslinieki iejūtas dažādu skatuves zvaigžņu tēlos. To vidū – arī mūziķis Ralfs Eilands.

Viņš pirms minētā šova iepriecinājis klausītājus arī ar jauno dziesmu “Tavs kailums”, kuras vēstījumā – gan intīms un emocionāls stāsts par mīlas jūtām, gan par savstarpēju uzticēšanos brīžos, kad ir iespēja dalīties savos noslēpumos. Dziesmu bagātina enerģiskie latīņu ritmi.

Vasara aizsteigusies savos ritmos, kurš notikums no tiem jums palicis atmiņā visspilgtāk? 

Bija fantastiska iespēja kopā ar manu domubiedru, draugu Kasparu Breidaku Ņujorkas stadionā skatīt Pasaules kausa finālu futbolā, kurā sacentās līdzšinējā čempione Argentīna ar Spāniju. Esmu futbola fans, tāpēc īpašs prieks bija redzēt klātienē Lionelu Mesi un pārējos.

Ievēroju jūsu tetovējumus: diskobumbu uz delnas, spārnus uz kakla... Uz ko tie norāda? 

Diskobumba ir liecība par manu darbošanos izklaides žanrā, savukārt spārni – par lidojuma gandarījumu. Māksliniekam ir svarīgi domās, izjūtās pacelties spārnos, pārvarēt ikdienišķo.

Kas ir jūsu radošuma iedvesmas avots? 

Pati dzīve. Tas, kas notiek apkārt. Esmu kā švamme, kas uzsūc interesanto un man vajadzīgo. Nereti pat viesnīcas dušā uznāk vēlme patrenēt balsi – dziedu. Neesmu mājās sēdētājs, tīk iet tautā, pastaigās un doties braucienos... Aizrit jau 33. dzīves gads, Jēzus vecums.

Esmu jūs redzējis mācītāja tēlā, vai tiešām esat apguvis šo arodu? 

Jā, oficiāli tālmācībā ASV. Šī mana jaunā radošā pieeja radās kovida sērgas laikā kā reakcija uz Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas ziņu, ka uz reliģisku organizāciju rīkotajiem dievkalpojumiem neattiecas pulcēšanās ierobežojumi. Vēlāk tie gan tika attiecināti arī uz dievnamiem... Taču joprojām turpinu laulāt, vadīt kristības, esmu arī kā mācītājs uzstājies koncertos... Nu, tāds mans alter ego.

Dzīve ir skaista, taču kas jūs apbēdina? 

Gadās jau arī skumjāki brīži sadzīves līmenī. Cenšos no netīkamiem, nevēlamiem cilvēkiem izvairīties, mana atziņa – visbiežāk paši sev nodarām pāri... Ar kādu nepārdomātu, aizvainojošu vārdu vai rīcību.

Un ļaujaties vaļaspriekiem? 

Galvenokārt – tikšanās ar draugiem, paziņām. Esmu iecienījis iet skatīties filmas kinoteātros. Jau laikus par gaidāmo filmu izlasu kādu komentāru, uzklausu drauga ieteikumu, taču reklāmas rullīšus gan neskatos. Patīk mistērijas, filmas ar asu sižeta pavērsienu.

Gūstat arī kādu iedvesmu no grāmatām? 

Dzīvojam tādā laikā, kad vairākums bez mobilā tālruņa neiet pat uz sirsniņmāju... Lai ieinteresētu lasīt, savējā esmu iekārtojis nelielu bibliotēku – dažādām gaumēm, ir gan burlaku stāsti, gan komiksi... Sēdi un izglītojies! Grāmata – mūsu dzīves atspulgs. Jānis Šipkēvics seniors man uzdāvināja savējo “Ar dziesmu pa dzīvi” ar ierakstu un autogrāfu. Šādām grāmatām ir īpaša vērtība. Atklāts un spilgts dzīvesstāsts, kas lieliski iederas Latvijas pēdējo septiņu desmitgažu populārās mūzikas vēsturē.

Varbūt ir nodoms rakstīt savējo? 

Draugi jau mani biksta to darīt, vērts padomāt. Lasītājus vairāk interesē sīkas detaļas, tāpēc svarīgi tās piefiksēt. To esmu iesācis darīt, vesela nodaļa varētu būt par to, kā es nokļuvu, ko izjutu Ziemeļkorejā.