Sūtījumi tiek nodoti konkrētām Ukrainas armijas vai nacionālās gvardes vienībām un pazīstamiem karavīriem, nevis kādām nepazīstamām personām.

Dzīve karā sastāv no liela vairuma dažādām mazākām un lielākām vajadzībām, un lai arī gluži tāpat kā miera apstākļos vispirms jādomā par pašu nepieciešamāko, arī viss pārējais, kas paaugstina spējas darboties, ir svarīgs. Karš vienmēr ir sevišķi dārgs pasākums, tādēļ tam pilnā mērā un pat vēl ar rezervēm grūti, pat neiespējami sagatavoties. 

Tam, kā labi redzams, pavisam negatavi izrādījās Ukrainas aizsardzības spēki. Tagad situācija uzlabojusies, pateicoties Rietumu, tajā skaitā Latvijas, palīdzībai un pašu ukraiņu pūlēm attīstīt savu militāro ražošanu. Milzīgu ieguldījumu jau desmit gadu garumā savu vienību apgādē devuši brīvprātīgie ukraiņu palīgi volontieri. Tomēr vajadzību ir vēl daudz vairāk, un daudz kas no tā tieši neattiecas uz militāro sfēru. 

Tāda ir pārtika, medikamenti, apģērbs un autotransports. Daudz ko no tā esam sūtījuši un arī piedalījušies nogādāšanā tieši adresātam – konkrētām Ukrainas armijas vai nacionālās gvardes vienībām un pazīstamiem karavīriem. 

Tā jau sen ir apgūta prakse, ka nekas netiek pārvests pāri robežai Ukrainā un nodots nepazīstamām personām vai organizācijām. Tā vienkārši nenotiek. Vismaz pēc savas pieredzes varu teikt, ka visi apvidus auto, ko kopā ar citiem latviešu brīvprātīgajiem esam veduši ukraiņu vienībām, pilda savus uzdevumus frontes zonā. Tā varu teikt, jo nākamajos braucienos apjautājos, kā kalpo atvestās mašīnas, par to arī pats pārliecinos. Pirms nepilniem diviem mēnešiem aizvestais apvidus auto "Mitsubishi L200" jau vairākas reizes pabijis kaujas situācijās. Ukraiņu karavīrs, kam tieši nodevu šo mašīnu, vienā no sadursmēm ticis cauri vien ar triecienu pa bruņuvesti – tajā trāpījusi šķemba.